Alūksnes novada domes finanšu komitejas sēdē pagājušajā ceturtdienā diskutēja par nosacījumiem, kā tiek sadalīta valsts piešķirtā mērķdotācija novada pašvaldības izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai šā gada septembrim, oktobrim, novembrim un decembrim.
Pašvaldības ekonomiste Evita Ņedaivodina atzina – tā kā valsts finansējums seko skolēnam, Alūksnes novadā arī šoruden bija skolas, kam pietrūka līdzekļu pedagogu atalgojumam. Atšķirībā no iepriekšējā perioda šoreiz puse trūkstošās daļas ņemta no iekšējā izglītības rezerves fonda līdzekļiem, kur ir uzkrājums, otra puse – no novada lielākajām skolām paredzētā finansējuma, proporcionāli to pārdalot. “Pēc finansējuma pārdales mūsu novada lielākās skolas saņem 94,7 procentus no iespējamā finansējuma, bet mazākās, kam tika piešķirti papildu līdzekļi, – līdz 105 procentiem,” teica E.Ņedaivodina.
Deputāts Andis Krēsliņš interesējās, cik liela būs pedagogu algu starpība Alūksnes novadā, salīdzinot lielākās un mazākās skolas, piemēram, Alūksnes pilsētas sākumskolu un Mārkalnes pamatskolu. E.Ņedaivodina norādīja: sākumskolā likmi varēja paaugstināt līdz 395 latiem, bet Mārkalnē tā ir valstī noteiktā minimālā samaksa par vienu darba likmi jeb 255 lati. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka pilsētas sākumskolā klasē ir uz pusi vairāk skolēnu, ar ko pedagogam jāstrādā, nekā mazās skolās. “Ja mēs novadā nebūtu pārdalījuši finansējumu gan skolu direktoru, gan pedagogu atalgojumam, tad sešas novada skolas nevarētu izdzīvot. Ilzenes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Malienas Mālupes un Mārkalnes pamatskolā nepietiktu līdzekļu pedagogu atalgojumam, bet Jaunannā, Jaunlaicenē, Malienā un Mālupē – arī skolas direktora atalgojumam. Visas skolas, kur ir ap simts skolēniem, izdzīvo pašas. Tiklīdz skolēnu skaits ir zem simts – rodas problēmas,” teica E.Ņedaivodina. Deputāts Laimonis Sīpols pauda bažas, ka no skolām, kur pedagogam ir mazs atalgojums, aizplūst kvalificētie skolotāji.
