Īsts malēnietis ir labsirdīgs ideālists. Mazliet naivs, bet neapšaubāmi gudrs, muzikāls un ar lielu izdomu. Viņš neprot melot, bet, tiklīdz melošana iegūst mākslas veida formu, tā malēnietis melo tā, ka pārspēj pat pašu Minhauzenu.
Šāds malēnieša tēls izkristalizējies grāmatas “Radošie malēnieši un viņu valoda” autoriem – Dacei Markus un Jēkabam Raipulim. Grāmatā viņi rakstījuši par savu dzimto vietu. Tas ir Ziemera pagasts, kura pamatskolu abi reiz absolvējuši. D.Markus savu dzīvi nolēmusi veltīt valodniecībai, bet J.Raipulis par savu jomu izvēlējies ģenētiku. Līdztekus profesionālajai darbībai abiem gadu gaitā sakrājusies iespaidīga materiālu bagāža par dzimto pusi. To nolemts pārvērst grāmatā, lai reizi par visām reizēm noskaidrotu, kas īsti slēpjas zem vārda “malēnietis”.
Īpašu vietu atvēl valodai
“Mums pašiem tas bija milzīgs darbs, ko agrāk nekad nebijām darījuši,” atzīst D.Markus. Grāmatas tapšanas gaitā intervēti daudzi pagasta iedzīvotāji, izmantoti arhīvu fondi, draudžu apraksti, zinātniskas un cita veida publikācijas, kursadarbi, diplomdarbi, bakalaura un maģistra darbi, pierakstīti folkloras un dialektoloģijas materiāli, kā arī atmiņās saglabājušies nostāsti.
Rezultātā tapis darbs, kas būs interesants gan valodniekiem un vēsturniekiem, gan vienkāršiem lasītājiem, kuri vēlas uzzināt kaut ko vairāk par vietu, ko sauc par Malēniju. “Šī ir mūsu pateicība bērnības zemei un radošajiem cilvēkiem, kuri bijuši līdzās un palīdzējuši veidot mūsu dzīvi. Grāmata ir arī liecība par vērtībām, ko mūsu priekšgājēji centušies turēt godā un mēs cenšamies to turpināt,” stāsta autori. Lai gan grāmatas centrā ir Ziemera pagasts un tā iedzīvotāji, kultūrvēsturiskajam fonam izmantotas ziņas par apkārtējiem pagastiem un to ievērojamākajiem cilvēkiem.
Īpaša vieta grāmatā atvēlēta malēniešu specifiskajai valodas izloksnei. D.Markus pauž cerību, ka šī grāmata kļūs par stimulu līdzīgiem novadpētniecības darbiem un, iespējams, pat īstai malēniešu valodas vārdnīcai. “Šobrīd mums ir tikai malēniešu izrunātie vārdi, taču, kā īsti skan šī valoda un kāda ir tās specifika – pie tā mums vēl jāstrādā,” viņa saka.
Grāmata Bībeles vērtībā
Kaut arī grāmata atvēršanas svētkus piedzīvojusi tikai pagājušās nedēļas piektdienā, neviens no pirmajiem trīssimt eksemplāriem vairs nav pieejams. D.Markus atklāj, ka tie aizceļojuši pie profesionāļiem – valodniekiem un vēsturniekiem. Atsevišķi eksemplāri nokļuvuši bibliotēkās un arhīvos. Daļa šobrīd rotā novadnieku grāmatu plauktus. Pārējiem, lai tiktu pie grāmatas, vajadzēs pagaidīt, līdz tā tiks izdota atkārtoti. Pēc D.Markus prognozēm, tuvāko divu mēnešu laikā.
Tiesa, jau šobrīd grāmatu var lasīt visi Ziemera pagasta folkloras kopas dalībnieki, kas grāmatu ar abu autoru parakstiem saņēmuši tās atvēršanas svētkos. Folkloras kopas vadītāja un D.Markus māsa Ilze Briediņa atzīst, ka šiem cilvēkiem grāmatas iznākšana kļuvusi par īstiem svētkiem. Gan tāpēc, ka tajā pieminēti visi folkloras kopas dalībnieki, gan tā iemesla dēļ, ka tieši viņi ir grāmatā aprakstīto vērtību turpinātāji. “Daži teica, ka šī grāmata viņiem būs tikpat kā Bībele – nolikta goda vietā,” nosmejas I.Briediņa.
Kolektīvs kuplināja arī grāmatas atvēršanas svētkus. Tas nevarētu notikt bez Ziemera pagasta pārvaldes vadītājas Ivetas Vārtukapteines palīdzības, par ko D.Markus izsaka dziļu pateicību. Viņa arī pauž prieku par daudzajiem alūksniešiem, kas rada iespēju nokļūt uz pasākumu. “Viņu atsaucība un interese par grāmatu sniedz mums abiem lielāko gandarījumu,” saka D.Markus, runājot arī kolēģa J.Raipuļa vārdā.
