Mārkalnes pagasta bioloģiskā lauku saimniecība “Sauleskalns” šogad saņems ne tikai sertifikātu, kas apliecina ekoloģiski tīru produktu ražošanu, bet arī subsīdijas zaļas saimniekošanas attīstībai.
Mārkalnes pagasta bioloģiskā lauku saimniecība “Sauleskalns” šogad saņems ne tikai sertifikātu, kas apliecina ekoloģiski tīru produktu ražošanu, bet arī subsīdijas zaļas saimniekošanas attīstībai. Ļubova un Aldis Līči četru hektāru platībā audzē upenes un gādā par 40 bišu saimēm. Šīs nozares viena otru papildina.
“Sauleskalna” saimnieki bija pirmie Alūksnes rajonā, kas pirms četriem gadiem apmēram viena hektāra platībā iestādīja upenes. To paplašināja, izmantojot pašu audzētus stādus. “Iesākām ar lielu entuziasmu. Domājām iegādāties pat ogu novācamo kombainu. Lai tas atmaksātos, vajadzētu 15 līdz 20 hektāru upeņu stādījumu, taču saimniecības platība pārsniedz tikai desmit hektārus. Turklāt par upenēm maksā maz, tāpēc ogas lasām savām vajadzībām, kā arī piedāvājam radiem, draugiem un paziņām. Tāpat pagasta iedzīvotājiem atļaujam lasīt par brīvu,” stāsta A.Līcis.
Grūti konkurēt ar ievestajām ogām
Viņš atzīst, ka šis ir ogu gads. Dzīvesbiedre Ļubova cienā ar upenēm – lielām un tumšām kā ķirši. Tās ir saldas un sulīgas. Viņa no ogām spiež sulu, gatavo liķieri un vāra ievārījumu. “Upeņu produkti ir iecienīti mūsu ģimenē. Tas ir labākais C vitamīna avots. Pāris stundās var pielasīt spaini, jo ogas ir lielas. Mitrākā vietā tās labāk aug, bet visur ogu raža nav vienāda,” uzsver Ļ.Līce.
Upeņu stādījumi ir labi kopti, saimnieki audzē divas šķirnes “Titānija” un “Zagadka”. Tagad tās ir jau nolasītas.
Pagaidām Līčiem nav izdevies atrast izdevīgu noieta tirgu. No Polijas ieved saldētas upenes. Tās ir lētas, tāpēc vietējie audzētāji var pārdot ogas uzpircējiem ne dārgāk kā par 20 santīmiem kilogramā. Ja ir jāmaksā upeņu lasītājiem, tad peļņas nav. Piedāvāt ogas tirgū nav laika, bet tur par kilogramu upeņu maksā 60 santīmus. A.Līcis pieļauj, ka uz tirgu varēs braukt, kad aizies pensijā. Iespējams, ka nākamajā sezonā viņš vienosies par upeņu glabāšanu vai pārstrādi ar SIA “Lienama – Alūksne”, kas Gaujienas pagastā uzcēla ogu, augļu glabāšanas un pirmapstrādes cehu. Tur būs arī sulu spiešanas cehs.
Galvenās saimniecībā ir bites
Kad Līči veidoja savu saimniecību, bija divas bišu saimes. Katru gadu to skaits palielinās, sevišķi daudz nākušas klāt šovasar. A.Līcim patīk biškopība, turklāt pieredze liecina, ka uz to var likt lielākas cerības. 40 saimes biškopim nav daudz, bet saimnieks atzīst, ka nedomā dravu vēl paplašināt.
“Būtu grūti apkopt vairāk saimju, jo tad vajadzētu nodarboties tikai ar biškopību. Darba ir daudz arī tagad, viens es netiktu galā, tāpēc palīdz dzīvesbiedre, bērni un mazbērni. Viņi nāk talkā sviest medu,” skaidro saimnieks.
A.Līcim biškopja amats ir gēnos, tātad mantots no senčiem. Tēvabrālim bijušas bites, un Aldim jau bērnībā patika tās vērot. Tagad viņš jūtas atpūties, kad strādā pie bitēm.
“Atslēdzu mobilo telefonu un dodos uz dravu. Tur ir paradīze! Klusums, dzied putni, skraida zaķi un stirnas,” jūsmo vīrietis. Viņš pēc dūkoņas jūt, vai bite kodīs. Ziemā Aldim sāp mugura, bet pavasarī, kad tiek dravā, viss ir kārtībā.
“Bites ārstē, pēc koduma pampums ir minimāls. Ja rokā iekož 30 līdz 40 bites, tad ir tāds kā boksera cimds,” secina biškopis.
Sākumā “Sauleskalnā” bija arī govis un citi lopi, bet tagad galvenās ir bites. Savām vajadzībām audzē pāris cūkas, vistu saimi un četras Pekinas pīles. Turklāt cūkām var izbarot nopļauto zāli, ābolus, bet pīles nolasa visus gliemežus un iztīra dīķus no ūdensaugiem. “Nav tiesa, ka pīles piemēslo pagalmu. Ja ir dīķis, viņas visu dienu dzīvo pie tā un peldas,” atzīst saimniece.
Bauda garšīgu dažādu ziedu medu
Šis ir medus gads. Augusta lietainajās dienās medus vācējas palika stropos nogatavināt medu. Lielākais ienesums no saimes bijis 80 kilogrami jeb 55 litri medus. Tas liecinot, ka arī biškopis ir labi pastrādājis. Kā būs šogad, A.Līcis nevēlas prognozēt, bet domā – viss būs normāli.
“Bija doma piedalīties biškopju saietā, tomēr atlikām uz nākamo vasaru. Tagad esam ieguvuši bioloģiskās saimniecības sertifikātu, viss ir sakārtots, tāpēc būs vairāk laika. Katrā šādā tikšanās reizē var daudz uzzināt,” spriež biškopis.
Viņš nepiekrīt uzskatam, ka bites var ievākt kādu noteiktu ziedu medu. Tāda iespēja ir reti. Daudziem garšo liepu ziedu medus. Šovasar vienlaikus ziedēja liepas, vēja kaņepes, ugunspuķes un baltais āboliņš. Vai bites vāca medu tikai liepu ziedos? Pavasarī zied māllēpes un kārkli. Arī ziedošas upenes ir nektāraugs bitēm. Iesēti citi nektāraugi – baltais āboliņš, bišu amoliņš. Vairāk nekā nevajag, jo visapkārt “Sauleskalna” dravai ir neappļautas platības. Tās ir lieliskas bišu ganības, jo tuvumā nav zemnieku, kas lietotu ķimikālijas un minerālmēslus.
“Nav iespējams iegūt medu no viena nektārauga. Ja saimes aizvestu pie 100 hektāru liela ziedoša rapša lauka, tad tur varētu ievākt šo ziedu medu. Tiesa, tas neesot garšīgs,” uzskata biškopis.
Uzlīme “Sauleskalna” zeltainajiem medus spainīšiem vēsta, ka tas ir dažādu ziedu medus. Tas ir dzidrs un biezs.
Medu pārdod līdz gadu mijai
Medus produkcijas logo redzams uz viena un trīs litru plastmasas medus spainīšiem. Tiesa, tas ir logo pagaidu variants, jo Vides kvalitātes inspekcija nav vēl atsūtījusi sertifikātu. Saldo kārumu fasē Vācijā speciāli medum ražotos spainīšos. Līči pārliecinājušies, ka, glabājot tajos, medus kvalitāte nepasliktinās.
“Fasēšanas ceha mums nav, bet esam iemācījušies to darīt. Tirgū mūsu medu nevar iegādāties, jo ir savs klientu loks. Pagaidām nav bijusi vajadzība meklēt noietu Zaļajā tirdziņā Rīgā. Tiesa, bioloģiskā medus cena veidojas augstāka,” pauž Ļ.Līce.
Līdz tonnai saimniecība var pārdot medu. Ja produkcijas būs vairāk, vajadzēs Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju. Tagad līdz gadu mijai viss medus vākums būs pārdots.
