Līdz Līgosvētkiem atlikušas vairs tikai dažas dienas. Svētku tuvošanos var just gan pēc veikalos piedāvātā sortimenta, ko papildinājis šašliks un jāņusiers, gan pēc televīzijas reklāmām, kurās tiek informēts par Līgosvētku vakarā skatāmajām pārraidēm, gan arī pēc afišām par zaļumballēm, pasākumiem, koncertiem, kas notiks svētku laikā, un citām lietām.
Tiesa, no visa plašā pasākumu klāsta manu uzmanību piesaistījuši tie, kas saistās ar senču tradīcijām. Nupat viens tāds notika Mālupē, kur tika organizētas meistarklases līgotājiem. Rīt vairākās Alūksnes novada vietās iedzīvotāju tiks aicināti uz saules sagaidīšanu, savukārt Līgosvētku vakarā visi būs gaidīti Apes novada „Kalnarušķos”, kur netālu no Alūksnes novada robežas notiks latviešu tradīcijās balstīta Līgosvētku svinēšana.
Šie pasākumi manu uzmanību piesaistījuši ne tikai tāpēc, ka izceļas uz pārējo notikumu fona. Drīzāk tam par iemeslu kalpojusi vēlme pēc īstas svētku garšas izbaudīšanas. Kaut gan sēdēšanai pie ugunskura ģimenes un draugu lokā, mielojoties ar sieru un alu, nav ne vainas, ar katru gadu arvien spēcīgāka kļuvusi sajūta, ka kaut kā pietrūkst, lai pilnībā sajustu svētku būtību un ar pilnu pārliecību varētu teikt, ka svētki patiešām izdevušies.
Acīmredzot šajā ziņā neesmu vienīgā. Ne velti pasākumu klāsts šoreiz ir tik bagāts ar notikumiem, kas balstīti uz latviešu tradīcijām, kā nevienu citu gadu. Cerams, tam būs arī vēlamā atsaucība, lai šie pasākumi ieņemtu pastāvīgu vietu kopējā piedāvājumā. Galu galā arī svētkus ir jāmāk svinēt: jo lielākas pūles ieguldi to sagatavošanās procesā un izbaudīšanā, jo lielāks gandarījums pēc paveiktā. Prieks, ka nu ir arī radīta iespēja to darīt – atliek tikai izmantot.
