Kad pirms nepilna gada apmeklējām Annas pagasta zemnieku saimniecību “Lejiņas”, tās īpašniece Iveta Jogure kopā ar ģimeni sapņoja par šķirnes trušu fermas izveidi.
Kad pirms nepilna gada apmeklējām Annas pagasta zemnieku saimniecību “Lejiņas”, tās īpašniece Iveta Jogure kopā ar ģimeni sapņoja par šķirnes trušu fermas izveidi. Nu sapnis ir īstenojies, jo “Lejiņās” ir vienīgā sertificētā šķirnes trušu ferma Alūksnes rajonā.
Sertifikātu saimniecības īpašnieki saņēma aprīļa sākumā. “Esam gandarīti, ka sertifikācijas komisija atzinīgi novērtēja paveikto, jo saņēmām augstāko punktu skaitu par dzīvnieku labturību, vakcinācijas veikšanu, šķirnes materiālu un citos vērtēšanas kritērijos,” saka I.Jogure.
Tagad “Lejiņu” saimnieki varēs pārdot kvalitatīvu šķirnes trušu materiālu, pircējam līdzi dodot arī specifikācijas lapu, tajā būs informācija par iegādāto trusi. Ņemot līdzi specifikācijas lapu, jaunais īpašnieks varēs vērsties biedrībā “Trusis un citi sīkdzīvnieki” un saņemt šķirnes truša apliecību.
Audzē reti sastopamas šķirnes
Nesen saimniecībā veica šķirnes trušu bonitēšanu un numuru spiešanu ausīs. “Lejiņās” ir 14 pamatsastāva šķirnes trušu tēvi un 21 māte, bet kopā ar tīršķirnes un bezšķirnes trušiem ir 76 mātes. 70 mātēm jau ir vairāk nekā 500 bērnu – vidēji 6,8 trusēni vienai mātei.
“Sākumā bijām iecerējuši audzēt tikai tīršķirnes trušus, bet secinājām, ka tas reāli nav iespējams. Ir gadījumi, kad no tīršķirnes trušiem daļu izbrāķējam. Lai nezaudētu laiku līdz tīršķirnes trušu skaits palielinās, nolēmām krustot jaukto šķirņu trušus ar tīršķirni. Par rezultātu bijām patīkami pārsteigti, jo krustojumi izrādījās gan labi gaļas ražošanai, gan arī tālākai pārdošanai. Ir cilvēki, kas labprātāk iegādājas jauktu šķirņu trušus, jo to kopšana un audzēšana neprasa tik lielas pūles kā tīršķirnes truši. Krustojumiem parasti izmantojam šķirnes tēvus un bezšķirnes mātes. Ar auntrušiem vairs nekrustojam, jo šie mazuļi aug lēni. Gaļas šķirnēm krustojam ar šinšillu, Jaunzēlandes balto, Kalifornijas un čehu raibo trusi, jo praksē esam pārbaudījuši, ka tā var gūt vislabāko rezultātu,” norāda I.Jogure.
“Lejiņu” saimniekiem ir vairākas Latvijā reti sastopamas trušu šķirnes – Siāmas lielie, čehu raibie, kuri ir piemēroti Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, Vīnes zilie un pelēkie. Vairums Latvijas trušaudzētāju tos ir iegādājušies tieši no Joguru ģimenes.
Vēlas izbūvēt kompleksu
Cilvēki izrāda arvien lielāku interesi par trušiem un to audzēšanu. Divu gadu laikā Joguru ģimene ir guvusi vērtīgu pieredzi truškopībā un neliedz padomu citiem interesentiem. “Ja pirms diviem gadiem, kad sākām nopietni interesēties par truškopību, būtu bijis vairāk informācijas par šo nozari, mēs nebūtu saņēmuši tik daudz “punu”. Šķiet, ka par truša audzēšanu nevarētu būt neskaidrību, bet, tiklīdz sāc nopietni nodarboties, saskaries ar daudzām problēmām. Kad sākām kopt trušus, vēlējāmies visu izdarīt, kā to nosaka standarti. Nu esam secinājuši, ka paši varam daudz ko paveikt. Piemēram, būrus, barotavas, dzirdnes un citas noderīgas lietas gatavo mans vīrs Guntis, tādējādi samazinot saimniecības izdevumus,” saka I.Jogure.
Viņa pašlaik vēl raizējas, kā veiksies turpmāk. “Pamatsastāva tīršķirnes trušiem ir izveidoti atbilstoši būri. Saimniecībā ir daudz citu darbu, tādēļ truši mūs nedaudz apsteidz, pirms pagūstam izveidot būrus pārējiem pūkaiņiem. Apmēram pusotru mēnesi vecus mazuļus, kas paredzēti gaļas ražošanai, kādu laiku turam aizgaldā. Pašreizējiem būriem uz abām pusēm vēlamies klāt izbūvēt nelielu kompleksu, kurā atrastos atšķirtie truši, kurus audzētu gaļai. Tādējādi nevajadzētu katram trusim atsevišķi attaisīt būri un ievietot sienu,” stāsta I.Jogure.
Baro ar speciālu spēkbarību
“Lejiņās” trušus baro ar speciālām spēkbarības granulām, kas ražotas Madonas rajonā. “Izejmateriālu to pagatavošanai piegādājam paši un receptūru varam mainīt, kā uzskatām par pareizu. Mums ir spēkbarības granulas, kuru sastāvā ir 40 procenti siena, zirņi, saulespuķu sēklas, graudi, kuros ir ne vairāk kā trīs procenti kviešu, jo lielāks kviešu daudzums trušiem ir kaitīgs. Šī ir universāla spēkbarība, ko dodam visiem trušiem, jo tā ir ļoti spēcinoša, tāpēc truši mazāk ēd sienu. Ziemā ūdens vietā trušiem dodam sniegu, lai gan vairums trušaudzētāju to nedara. Šopavasar gribam saimniecībā iesēt lucernu un āboliņu, lai veidotu vēl vērtīgāku spēkbarību. Šovasar trušiem dosim tikai vītinātu zāli vienreiz dienā, lai būtu sausāki būri un tos nevajadzētu tik bieži dezinficēt,” atklāj I.Jogure.
Gaļai audzētos trušus nodod dzīvsvarā Madonas kautuvei, kas realizē gan truša gaļu, gan ādas. “Pērn ienākumus no truškopības praktiski neguvām, jo veicām ieguldījumus saimniecības attīstībā, bet šogad gaidām, ka būs citādāk. Vēlamies nopirkt Kūnas, balto milzi un citas šķirnes trušus. Arī šogad, tāpat kā pirms diviem gadiem, ir iecere aizbraukt uz Čehiju un pārvest jaunas šķirnes. Vēl aizvien mums dažu šķirņu trušiem ir tikai viena dzimuma pārstāvis – vai nu māte vai tēvs, tādēļ pircējiem nevaram piedāvāt, piemēram, Siāmas šķirnes tēvu un māti.
Pašlaik mūsu mērķis ir izveidot sistēmu, lai katru mēnesi 100 krustoto šķirņu trušus varam nodot gaļai un apmēram 20 tīršķirnes mazuļus pārdot. Tad mums būtu gan ikdienai nepieciešamais finansējums, gan peļņa,” secina I.Jogure.
“Ziemas periodā dzimušās trušu mātes lielākoties turēsim paši, jo rudenī vecākās trušu mātes pēc četru līdz piecu metienu dzemdēšanas dosies atpūtā līdz februārim. Līdz rudenim vaislai būs gatavas šajā ziemas periodā dzimušās mātes, kuras varēs lecināt visu ziemas periodu. Valda maldīgs uzskats, ka ziemas periodā truši ir neaktīvi, bet tā nav. Šādi var gūt regulāru gada apriti, ko līdz šim nepratām. Pašlaik mēs jaunos trušu mazuļus atšķirojam – kurus audzēsim gaļai, kurus tīršķirnei un kuras atstāsim vaislai. Ja truši visu gadu ir pilnvērtīgi kopti, tad ziemā trušu mātes ļoti gādā par saviem mazuļiem un veido lielu, siltu migu,” klāsta I.Jogure.
Trušus ved uz izstādi
Lieldienās Joguru ģimenes audzētie sešu šķirņu truši – Siāmas, čehu raibais, Morāvijas zilais, liesmainais, Vīnes zilpelēkais un lielais sudrabotais bija apskatāmi izstādē Rīgā, Dabas muzejā. Izstādei tos izraudzīja sertifikācijas komisija. Aprīļa beigās Joguru audzētie truši bija apskatāmi arī izstādē – pārdošanā Skrīveros. Bet jūlijā tie dosies uz izstādi Vecaucē.
“Cilvēki šķirnes trušus burtiski “izgrāba”. Lieldienu izstādē nopirka tikai mēnesi vecus čehu raibo mazuļus, jo baidījās, ka citi nenopērk. Liela interese bija arī par Lielo sudraboto un Siāmas trusi. Cilvēki Siāmas šķirnes trušus raksturā mēdz salīdzināt ar Siāmas šķirnes kaķi, bet tie it nemaz nav līdzīgi. Siāmas kaķis ir ļoti neatkarīgs un ambiciozs, bet Siāmas šķirnes trusis ir ļoti miermīlīgs. Kaķis ir ienaidnieks jebkuras šķirnes trusim, mums ir pieredze, ka kaķis nokoda mazus trusēnus,” atzīst I.Jogure.
15.maijā Alūksnes tirgus teritorijā Joguru ģimene rīkos savas saimniecības trušu izstādi – pārdošanu. “Apmeklētāji varēs aplūkot dažādu šķirņu trušus un, ja vēlēsies, arī iegādāties tos,” aicina I.Jogure.
