Pie sava vārda alūksnietis Krišjānis Meirāns ticis, pateicoties vecmammai. Viņa vārds asociējies ar stiprumu un pamatīgumu. Pašam Krišjānim vairāk nozīmē tas, ka šāds vārds bijis daudziem zināmiem cilvēkiem. „Piemēram, Krišjānim Baronam. Kad dažreiz literatūras stundās viņš tiek pieminēts, tad iekšēji iestājas liels lepnums un prieks, ka arī man ir tāds pats vārds, kā viņam,” puisis atzīst. Tiesa, ikdienā viņam nepatīk, ja tiek uzrunāts pilnā vārdā. Daudz pievilcīgāks jaunietim šķiet saīsinājums – Krišs.
Sevi puisis raksturo kā draudzīgu, izpalīdzīgu, sirsnīgu un ar lielu gribasspēku. Ja kaut ko būs ieņēmis galvā, tad to arī izdarīs, lai ko tas prasītu. Apņēmība īstenot mērķus izpaužas tad, kad pats to vēlas, nevis tad, ja kāds viņam to liek. Krišjāņa vārda īpašniekiem piedēvētais raksturojums lielā mērā viņam atbilstot. Savukārt, lai vai kas, nenoturība gan neesot attiecināma uz viņu.
Šobrīd Krišjānis mācās Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 11.klasē. Ārpus skolas viņš nodarbojas ar biatlonu un dejo tautiskās dejas. Šo aizraušanos dēļ viņš bieži ceļo. Brīvais laiks vislabprātāk tiek pavadīts kopā ar draugiem, priekšroku dodot negaidītām un impulsīvām brīvā laika pavadīšanas iespējām. „Man patīk, ja kāds pēkšņi piezvana un piedāvā kaut kur aiziet, jo neesmu liels mājās sēdētājs,” atzīst Krišjānis.
Savas vārdadienas Krišjānis nav pasācis atzīmēt, jo svinības vairāk piedienot dzimšanas dienām. Tomēr tik un tā apsveikt vārda dienā ar kādu dāvanu vai mutisku apsveikumu cenšas ne tikai vecāki, bet arī draugi, kas liek lietā savu radošumu un izdomu, lai sagādātu draugam prieku. Krišjānis atzīst, ka tieši šie apsveikumi vārdadienās sagādājot vislielāko svētku sajūtu. „Lai gan ne visur atzīmē tādas vārdadienas, manuprāt, tās ir vajadzīgas,” viņš spriež. „Patīkami, ja kāds šajā dienā piedomā arī par tevi.”
