Alūksnes atpūtas klubs “Jolanta” ir konkursa “Labākais krodzinieks 2001” laureāts. Tā īpašniece Jolanta Arāja atzīst, ka laureāta tituls ir patīkams pārsteigums un augsts vērtējums, jo klubs pastāv tikai gadu.
Alūksnes atpūtas klubs “Jolanta” ir konkursa “Labākais krodzinieks 2001” laureāts. Tā īpašniece Jolanta Arāja atzīst, ka laureāta tituls ir patīkams pārsteigums un augsts vērtējums, jo klubs pastāv tikai gadu.
“Kad pie mums viesojās ekspertu komisija, nebijām vēl atvēruši biljarda zāli, kā arī īstenojuši ieceri par āra vasaras kafejnīcu. Bet nevarējām nepiekrist pašvaldības aicinājumam piedalīties, jo mēģināts nav zaudēts,” saka J. Arāja.
Viņa domā, ka piedalīšanās konkursā palīdzēs izvērtēt kluba plusus un mīnusus. “Interesentiem ir iespēja saņemt ekspertu slēdzienu. No tā varēsim uzzināt, ko attīstīt vairāk. Ieceru īstenošanu kavē līdzekļu trūkums, jo nevaram tos tikai ieguldīt, negūstot peļņu,” stāsta J. Arāja.
Laureātus apbalvoja Rīgā, Kongresu namā. “Manuprāt, uzņēmumus vajadzēja vērtēt pa reģioniem, jo nav taisnīgi, ka vienā grupā startē Rīgas kafejnīca “Sala” un rajonu atpūtas klubi. To apgrozījumu un iespējas nevar salīdzināt. Pasākumā bija jauka atmosfēra, bet trūka mīļuma un draudzīguma. Manuprāt, organizatoriem vairāk vajadzēja domāt par laureātu saliedēšanu, piemēram, ar spēļu un atrakciju palīdzību,” uzskata J. Arāja.
Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētāja palīdze Sandra Grīnberga saka, ka “Jolanta” ir labs atpūtas klubs. “Tur ir laipni cilvēki un mājīga atmosfēra, laba virtuve. Mazliet vēl ir jāstrādā pie apkalpošanas kultūras un interjera, bet ir tīkami, ka Alūksnē ir šāda atpūtas vieta,” vērtē S. Grīnberga. Viņa uzsver, ka galvenais ir uzdrošināties darīt un parādīt sevi citiem Latvijas tirgotājiem un krodziniekiem.
Konkursa laikā veikalnieki un krodzinieki nezina, kad ierodas ekspertu komisija. “”Jolantā” bijām četri eksperti. Apskatījām telpas, cik sakopta ir āriene un vai izlikta labi pamanāma reklāma. Vērtējām interjeru, ēdienkarti, ēdiena kvalitāti, piedāvāto izklaides programmu, mājīgumu un apkalpošanu. Bet galveno uzmanību pievērsām tīrībai, kārtībai un attieksmei pret klientu. Lai redzētu ikdienas atmosfēru, par ierašanos nebrīdinām. Pēc tam gan pasakām, kas mēs esam,” stāsta S. Grīnberga.
“Mani mazliet apbēdina cilvēku attieksme rajonos – ko tad mēs varam, bet katru gadu galvenās balvas iegūst tieši rajonu uzņēmēji. Satikšanās ar sev līdzīgiem stimulē strādāt vēl labāk,” domā S. Grīnberga.
Konkurss notika divās kārtās. Pirmajā noskaidroja pašvaldības teritorijā labāko veikalnieku un krodzinieku, bet otrajā kārtā – labākos tirdzniecības nozares uzņēmumus valstī. Finālā piedalījās 67 veikalnieki un 27 ēdināšanas un pakalpojumu uzņēmumi.
