Šonedēļ apaļa jubileja ir tam, bez kā nespējam vairs iedomāties savu ikdienu – aprit 30 gadi, kopš pieejams internets. Svarīgi zināt, ka vispasaules tīmeklis sākotnēji bija izveidots kā iestādes iekšējais datortīkls, taču īsā laikā iekaroja visu pasauli. Lai gan jēdzienus “internets” un “vispasaules tīmeklis” sarunvalodā mēdz lietot kā sinonīmus, internets ir datu sakaru sistēma, savukārt tīmeklis ir hiperteksta dokumentu sistēma, kurai piekļūst, izmantojot internetu. To 1989. gada 12. martā piedāvāja izveidot datorzinātnieks Tims Bērnerss-Lī. Pašlaik tīmeklī izveidoti divi miljardi mājaslapu – viena uz katru ceturto cilvēku pasaulē, taču tikai pusei pasaules iedzīvotāju ir piekļuve tīmeklim. Ir vērts aizdomāties, kāda nozīme internetam ir arī jūsu dzīvē.
Bibliotēka bija vēstnesis
Iveta Ozoliņa, Alūksnes pilsētas bibliotēkas direktore:
“Pirmais dators ar sabiedrisko pieejamību bibliotēkā parādījās 1999. gadā. Kad bibliotēkās “ienāca” datori un internets, tas kardināli mainīja izpratni par to, kas ir bibliotēkas – tās kļuva pamanāmākas. Internets atviegloja iestādes darbu, piemēram, izveidojoties bibliotēku informācijas sistēmai, attīstīja bibliotēkas pakalpojumus. Interneta pirmsākumos Latvijā bibliotēkas bija lielākie sabiedrības palīgi datoru lietošanas un globālā tīmekļa apguvē, jo pirms 20 gadiem tas mājsaimniecībās bija ļoti reti sastopams, un cilvēki nāca pie mums, lai iemācītos lietot e-pastu vai uzrakstītu dokumentu. Starp citu, sākotnēji par interneta stundas lietojumu bibliotēkā pat bija jāsamaksā 20 santīmi, un tikai līdz ar publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” īstenošanu 2007. gadā internets bibliotēkās kļuva visiem pieejams un bezmaksas. Paralēli attīstījās arī bezvadu internets – atminos, kā pie bibliotēkas vakarpusēs stājās automašīnas, lai izmantotu šeit pieejamo ”WiFi”. Tad sākās sociālo tīklu “bums” un bibliotēkas darbiniekiem pirmajiem bija viss jāapgūst, lai lietotājiem parādītu, kā tas darbojas.
Pamazām lietotāju pieprasījums pēc interneta bibliotēkās ir samazinājies, jo globālais tīmeklis kļūst arvien pieejamāks un lētāks. Taču daudzi vērtīgi resursi lietotājam joprojām ir pieejami tikai bibliotēkā. 1999. gadā pirmie mūsu interneta lietotāji spēlēja tikai šahu, bet tagad cilvēkiem ir daudzpusīgākas un dziļākas intereses. Ja kādreiz internetu lietoja pārsvarā jaunākā un vidējā paaudze, tad tagad tā ir ikdiena arī daudziem senioriem.
Taču, kad ir informācijas pārbagātība, kļūst aktuāla medijpratība, kā arī tiek aktualizēta drošība internetā – skaidrot šīs lietas ir arī bibliotēku uzdevums. Reizēm cilvēki pārāk paļaujas uz internetu, tādēļ mans novēlējums būtu – to lietojot, atcerēties, ka ir arī citi informācijas ieguves resursi.
Kas būtu, ja mēs paliktu bez interneta? Domāju, nekas jau nenotiktu, cilvēki pie visa pierod, vienkārši būtu grūtāk strādāt.”
Internets neko nenozīmē
Ilmārs Bērzabinds, novadnieks, dzīvo un strādā Breffni (Īrija):
“Saprotu, ka tas nebūs populārs viedoklis, bet man internets nekad neko īpašu nav nozīmējis un es bez tā esmu varējis iztikt pirmsākumos un mūsdienās.
Ņemot vērā, ka jau 10 gadus dzīvoju un strādāju ārzemēs, internetam manā dzīvē ir tikai saziņas funkcija – sazināties ar tuviniekiem Latvijā. Tās ir sarunas, kuru laikā es uzzinu daudzus jaunumus, kas mani interesē, un nav jātērē laiks, lai lasītu jaunāko radu, draugu un paziņu dzīvē viņu sociālo tīklu paziņojumos. Sieva gan ir aktīva interneta lietotāja – neklātienē mācās un izmanto e-bibliotēku. Visi strādājam, tādēļ kopā būšanas brīžus cenšamies izmantot lietderīgi. Vakaros reizēm paskatos televīziju, ar to pietiek. Periodikā galvenokārt lasu ziņas par sportu.
Īrijā visi darījumi notiek internetā un arī komunikācija lielākoties ir e-pastu veidā nevis telefoniski, bet tas mani netraucē. Protams, saistībā ar savu supervizora darbu ražošanas uzņēmumā reizēm internetu izmantoju darba jautājumos, bet tas ir ļoti reti.
Izskaidrojums tam ir vienkāršs – dzīvojam tikai vienreiz, un man ir ļoti žēl tā laika, kas tiek pavadīts, lietojot telefonu un datoru. Tā vietā es labāk izvēlos dzīvo komunikāciju, pavadu laiku kopā ar ģimeni. Mani vairāk saista aktīvā atpūta. Diemžēl mūsdienās daudziem cilvēkiem tas šķiet vecmodīgi, bet mani tas neuztrauc.”
