Šonedēļ Ilzenē sapulcē, tiekoties ar Alūksnes novada pašvaldības deputātiem un darbiniekiem, iedzīvotājiem bija ļoti daudz jautājumu par savu pagastu un novadu, bet vislielāko neapmierinātību izteica par pirms gada ieviesto pagastu pārvalžu reformu, ieceļot vienu vadītāju uz vairākām teritorijām.
Iedzīvotāji vairākkārt uzsvēra – kopš tā laika jūtas pamesti, nevienam nevajadzīgi un norādīja, ka Ilzenē nav kārtīga saimnieka, kurš pārzina teritoriju, iedzīvotājus un gādā par šīs vietas attīstību. “Ilzenieši pašlaik jūtas atstāti novārtā, viņiem nav, kur vērsties pēc palīdzības ar saviem jautājumiem. Ilzenei nav sava saimnieka!” atzina iedzīvotāji, norādot, ka viņi to nepārmet Ilzenes pagasta pārvaldes vadītājam Jurim Griščenko, jo viņš fiziski nevarot visu pagūt pa trim pagastiem.
Ekonomijas nav
Iedzīvotāji norādīja, ka būtisks trūkums ir informācijas apmaiņa, arī tas, kā notika centra “Dailes” vadītāja maiņa. “Cilvēki ir aizvainoti, ka kļuvuši lieki jebkuram – neesam nevienam vajadzīgi!” teica ilzeniete Viola Kaparšmite. Savukārt Ina Rubene atzina – uz sapulci atnācis mazs skaits iedzīvotāju, jo cilvēki ir noguruši, ka nav, kas viņus uzklausa. “Ilzenē ir ļoti iniciatīvas bagāti, gudri, atsaucīgi cilvēki, kuriem vajag ļaut darīt! Līdz šim viņu iniciatīva tika slāpēta ar atrunām, ka nav naudas, nevar izdarīt un tamlīdzīgi, nevis meklēts veids, kā to paveikt,” teica I.Rubene. Iedzīvotāji prasīja pierādīt, kāds ir ekonomiskais ieguvums reformai, kad uz vairākiem pagastiem ir viens vadītājs, vai reforma ir attaisnojusies un vai tomēr nebija labāk kā agrāk. “Gads ir pagājis – pašvaldībai ir jābūt cipariem, cik ir ietaupīts,” teica V.Kaparšmite, bet uz savu jautājumu precīzu atbildi tā arī nesaņēma. Domes priekšsēdētājs Aivars Fomins atzina, ka katru pagastu “trīsvienība” jāvērtē atsevišķi. “Ilzene, Zeltiņi un Alsviķi nav starp tiem, kam šīs izmaksas ir mazas. Reformas mērķis bija panākt līdzvērtīgu attīstības līmeni pagastos – dažviet tas izdevās un cilvēki ir apmierināti, bet dažviet…” teica A.Fomins. Sapulces laikā izskanēja, ka J.Griščenko kā trīs pagastu vadītājs mēnesī nobrauc apmēram 4000 kilometru, tērējot ļoti daudz līdzekļu degvielai vien.
Būs jauns modelis
Diskusijas laikā pagastu reformas virzītāji negribīgi atzina, ka viņu pirms gada ieviestā reforma nav sevi attaisnojusi, tāpēc atkal paredzamas izmaiņas. Domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers norādīja, ka “šī mazā reforma vēl nav pabeigta līdz galam”. “Ekonomija nav liela, tas arī nebija mērķis, jo vēlējāmies vairāk attīstīt katru novada teritoriju, tāpēc tika izveidotas papildu štata vietas teritorijas attīstības speciālistiem. Jā, novada pašvaldība iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus, bet katrā teritorijā tomēr ir jābūt vadītājam, pie kā iedzīvotājiem vērsties un kuram pilnībā ir atbildība par savu teritoriju – šobrīd tā nav. Nākotnē piedāvāsim turpināt šo modeli par pagastu pārvalžu struktūru, tas neskars personības, bet pienākumus un atbildību pret iedzīvotājiem,” klāstīja Dz.Adlers. Sapulcē izskanēja, ka iedzīvotāji tad no sava vidus varēšot virzīt kandidātus šim amatam. Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova uzskata, ka Ilzenē reizēm pietrūkst arī savstarpējās sadarbības starp iedzīvotājiem, iestādēm, pagasta pārvaldi.
Ilzeniešus interesē viss
J.Griščenko un teritorijas attīstības speciāliste Ārija Rone stāstīja par gada laikā paveiktajiem darbiem un iecerēm, kas nav izdevušās. Viņš atzina, ka nav izdevies rekonstruēt Ilzenes muižas ūdensapgādes sistēmu, jo līdzekļus, kas Ilzenes budžetā tam bija ietaupīti, nācās ieskaitīt novada domes kopējā budžetā. Iedzīvotāji saņēma atbildes uz saviem jautājumiem par ūdenssaimniecību pagastā ar maiju, kad to pārņems SIA “Rūpe” un rosināja “Rūpes”. Taujāja, kādi ir ieguvumi no centralizētās grāmatvedības ieviešanas novadā, par sociālo darbinieku pienākumiem, kas tiek darīts, lai sakārtotu Alūksnes pilsētas ielas, par ceļu stāvokli Ilzenē, izglītības jautājumiem un Alūksnes slimnīcas nākotni.
