Novembris ir pēdējais rudens mēnesis, bet pirmais, kad paīstam sākam interesēties, ko aptiekās var nopirkt pret saaukstēšanos.
Novembris ir pēdējais rudens mēnesis, bet pirmais, kad paīstam sākam interesēties, ko aptiekās var nopirkt pret saaukstēšanos.
Vai ir kādi jaunumi jau tā plašajā zāļu klāstā, kas spētu atvieglot mūsu organisma dabīgo reakciju uz vīrusiem vai vienkāršu pārsalšanu – iesnām, klepu, dažreiz arī paaugstinātu temperatūru?
Nekā jauna
Aptaujātie aptiekāri uzskata, ka neko būtiski jaunu šogad aptieku plauktos neatradīsiet, ja par jaunumiem neuztvert to, ka atsevišķas zāļu tirgotājfirmas jau zināmus preparātus nosaukušas citādi, jo tie ražoti citā valstī.
“Ir divu veidu cilvēki,” stāsta aptiekas vadītāja. “Vieni, pārliecinājušies, ka viņiem der tieši šīs zāles, saaukstējušies tās arī konsekventi pieprasa. Otri pakļaujas reklāmām un pieprasa zāles, kuras vairāk reklamē.”
Lieto vitamīnus
“Saaukstējoties ir svarīgi laikus – jau pirmajā vakarā – reaģēt,” skaidro trīs bērnu māmiņa. “Domāju, katram cilvēkam vienas zāles der labāk nekā citam. Es, piemēram, centīgi uzmanu, lai rudenī mājās vienmēr būtu bērnu “Fervex”. Savukārt zinu, ka mana kaimiņiene iegādājas “Coldrex”. “
Aptiekas vadītājas vietniece Inta Keisele stāsta, ka par svarīgu uzskata savlaicīgu vitamīnu lietošanu. “Droši vien slimošanas profilaksei derētu arī norūdīšanās, bet tam neatliek laika. Nekādas speciālas procedūras neveicu,” viņa atzīst.
Vienkāršāk un ērtāk
Arī lauku aptiekas darbiniece apliecina, ka neatrod laiku un spēku norūdīšanās procedūrām. Vienkāršāk un ērtāk esot laikus apēst tableti, ja rodas sajūta, ka varētu saslimt. “Pie mums cilvēki bieži tā rīkojas, arī es pati,” viņa apgalvo. “Populārākie pretsaaukstēšanās līdzekļi ir “Fervex” un “Coldrex”, no sūkājamajiem preparātiem sāpošam kaklam – “Neo – angin” un “Sebedin”.”
Senas un labas metodes
Aptaujājot gadījuma cilvēkus, atklājas, ka nav aizmirstas arī sentēvu metodes – ķiploku ēšana, kāju karsēšana, zāļu tējas ar medu un groks. “Nekas nevar aizstāt kāju izkarsēšanu, parādoties pirmajiem saaukstēšanās simptomiem,” uzsver jauniete. “To man iemācīja vecmāmiņa. Vēl labāk, ja ūdenim pievieno sinepes.”
“Daudz jādzer kumelīšu, kliņģerīšu un liepziedu tēja ar medu,” saka pusaudži. Viņi gan nenoliedz, ka labprāt sūkājot arī konfektes ar mentolu, ja sāk sāpēt kakls.
“Ēdu ķiplokus, kad sākas vīrusu laiks, laikam tāpēc saslimstu reti,” domā sieviete pusmūža gados. “Ja kļūst sliktāk, dzeru karstu groku.”
Savukārt mana māmiņa par visefektīgāko saaukstēšanās ārstniecības metodi uzskatīja ķiploku daiviņu ielikšanu degunā un kārtīgu izšķaudīšanos. Ārsti gan brīdina, ka mazākas daiviņas reizēm mēdzot arī iesprūst.
Norūdīties nav populāri
Ilggadējs fiziskās kultūras (tagad sporta) pasniedzējs Jānis Āboliņš domā, ka vajadzētu daudz vairāk pievērsties norūdīšanās procedūrām. Viņš uzskata, ka šodien ļaudis nedomā tālredzīgi: kad jūtas slimi, labāk norij kādu ripu, nevis vasarā peldas, skrien vai kā citādi nodarbojas ar fizkultūru.
Ir, protams, izņēmumi, tomēr reti. Veselīgs dzīvesveids vairs nav modē. “Kūtrs un nomākts cilvēks dzīvesprieku var atgūt, pievēršoties regulārām sporta nodarbēm,” domā fiziskās kultūras skolotāja, divu bērnu māmiņa. “Diemžēl steigas pārņemtajiem par to neatliek laika domāt, bet bezdarbniekiem tā liekas niekošanās uz sabiedrībā valdošā depresīvā fona.”
Man izdodas
Gulēt mājās, ja gadījies neliels klepus un iesnas, strādājošs cilvēks uzskata par nepieļaujamu. Ārsti gan brīdina, ka “neizgulētas” vīrusu saslimšanas var izraisīt nopietnas komplikācijas vēlāk, tomēr viņu ieteikumus reti kurš ņem vērā. Svarīgāk liekas nezaudēt darba devēju uzticību, oreolu – es visu varu. Skumjš gan ir fakts, ka onkoloģisku kaišu rašanos pusmūžā dakteriem šad un tad tomēr nākas pamatot ar agrāk ignorētām vīrusu saslimšanām.
Zinot, ka ideālas receptes pasaulē nav, uzskatu, ka mērķtiecīgi būtu atgādināt seno latviešu teicienu: “Kal ratus ziemā, ragavas – vasarā!” Iztulkojot tas varētu nozīmēt – peldoties pat vasarā aukstajā Baltijas jūrā, neaizmirsti, ka tas ir tavs pirmais kapitālieguldījums ziemas nesaslimšanas kontā. Un ne tikai. Lai izdodas!
