Nu jau pāris nedēļas Jaunalūksnes pagasta dārzkopības uzņēmums “Sprogas” piedāvā iegādāties plūmes ‘Komēta’. Tās ir lielas, apaļas, sarkanas, sulīgas un garšīgas. Taču ne viens vien pircējs neticīgi groza galvu, šauboties, ka tās ir augušas tepat Latvijā.
Vietējā ‘Komēta’ – sulīga un garšīga
“Šovasar nav lielas plūmju ražas, jo daudzviet augļu koki ziemā apsala. Arī mūsu dārzs apmēram pusotra hektāra platībā cieta, taču salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem sals ir mazāk kaitējis pumpuriem, tāpēc plūmes ir. Ražu novāc vairāk nekā 10 hektāros, kuros kopā plūmju ir daudz. Tās pārdod ne tikai Alūksnē, dārzu centrā, tirgū un pie jaunā veikala “Maxima”, bet ved arī uz nakts tirgu Rīgā un uz Igauniju. Interesanti, ka daudzi vēl nav pamanījuši, ka “Sprogas” audzē plūmes, tāpēc gadās dzirdēt, ka tās ir atvestas no Polijas,” stāsta uzņēmuma īpašnieks Ivars Tīcs.
Iespējams, šaubas rodas tādēļ, ka plūmju gandrīz nav arī piemājas dārzos. Kas nogaršo saldās plūmes ‘Komēta’, tie tās labprāt pērk. I.Tīcs skaidro, ka šīs šķirnes plūmēm ir īpatnība – gaišākās turpina gatavoties. To īpašo garšu var baudīt pēc pāris dienām. “Ja vēlas plūmes ēst uzreiz, tad ir jāpērk sarkanās, turpretim uzglabāšanai – gaišākās plūmes,” norāda I.Tīcs.
“Sprogās” audzē galvenokārt plūmes ‘Komēta’. Tā ir agra šķirne, ko var viegli pārdot. Nākamgad tiks stādīta jauna šķirne ‘Ance’. Tās ir vēlākas dzeltenās plūmes, taču vēl ir jāpavairo stādi. ‘Anci’ neaudzēs tik lielā platībā kā ‘Komētu’ .
Paildzina zemeņu ražas laiku
Pagājušajā piektdienā “Sprogās” tika nolasītas pēdējās zemenes, kas tiek audzētas pēc jaunas metodes.” Tik vēlu zemenes vēl ir tāpēc, ka “frigo” (saldēti) stādi tika atvesti no Holandes. Tos iestādīja maija beigās, zemeņu augšana un attīstība tika aizkavēta par mēnesi. Ogas nogatavojās jūlija vidū, kad parasti to ražas laiks beidzas. Nākamvasar zemenes ienāksies kā ierasts. Taču, katru gadu stādot frigo stādus, var paildzināt zemeņu laiku,” skaidro I.Tīcs. Kādreiz “Sprogās” zemenes audzēja četru hektāru platībā, bet tagad tās aizņem tikai nedaudz vairāk par hektāru. Tagad ir paredzēts katru gadu palielināt sulīgo ogu stādījumus. Turklāt nākamgad būvēs arī dzesētavu, lai varētu uzglabāt zemenes un augļus.
Pārņemot igauņu pieredzi, zemenes stāda divu rindu slejās, kuras tiek noklātas ar plēvi, pievadot apūdeņošanas sistēmu. I.Tīcs atzīst, ka šai metodei ir lielas izmaksas, taču tā atmaksājas. “Līdz šim zemeņu raža bija līdz astoņām tonnām no hektāra, bet ar jauno metodi var iegūt pat vairākus desmitus tonnas ogu no hektāra,” salīdzina I.Tīcs. Viņa paziņa Igaunijā gandrīz 30 hektāru platībā audzē šķirnes ‘Sonāte’ zemenes, kam ir teicama garša, izskats, turklāt tās ir piemērotas transportēšanai. “Sprogās” izvēlas ‘Sonāti’, kā arī ‘Rumbu’ un ‘Polku’. No Holandes tika atvests šo šķirņu veselīgs, jauns ataudzējums, lai pircējiem piedāvātu arī stādus.
