Zemnieks: domā palielināt graudu audzēšanu. Ziemeru pagasta kooperatīvās sabiedrības “Jumis” īpašnieks Antons Zalužinskis nesūrojas, jo viņa druvās graudi nav sadīguši vārpās.
Zemnieks: domā palielināt graudu audzēšanu.
Ziemeru pagasta kooperatīvās sabiedrības “Jumis” īpašnieks Antons Zalužinskis nesūrojas, jo viņa druvās graudi nav sadīguši vārpās. Viņš atzīst, ka varēja līt vēl vairāk, bet tikai mēnesi agrāk. Tad vasarāju raža būtu apmēram par trešdaļu lielāka.
“Jāvāc 60 hektāri vasarāju – auzas un mieži. Daļu ražas izmantoju sēklai un lopbarībai. Man ir ne tikai graudu kalte, bet arī dzirnavas, tāpēc piegādāju graudus un miltus apkārtējo rajonu zemniekiem. Šovasar graudu būs vairāk, acīmredzot vajadzēs meklēt papildu noietu. Rēķinu, ka klēts raža būs vismaz 25 centneri no hektāra. Tomēr ražas apjoms nav tik liels, lai vajadzētu pārdot pārstrādātājiem,” stāsta A.Zalužisnkis.
Viņš ir agronoms ar augstāko izglītību un 30 gadu pieredzi, tāpēc bez šaubīšanās privatizēja bijušās kolektīvās saimniecības kalti. Tā ir remontēta un uzturēta labā kārtībā. Tajā bez problēmām var izkaltēt ražu, iztiekot gandrīz bez roku darba. Nākamgad A.Zalužinskis iecerējis dubultot graudaugu platības un nodot “vadības grožus” dēlam Jānim, tad saimniecību reģistrēs uz viņa vārda. “Graudu audzētajam paliek viena trešdaļa no peļņas, trešdaļu saņem pārstrādātājs, un trešdaļa paliek tirgotājam. Ja zemnieks uzņemtos visu no graudu audzēšanas līdz pārdošanai, tad saņemtu lielākus ienākumus. Tas, protams, ir ekonomiski izdevīgi, tāpēc mērķis ir apvienot graudu audzēšanu, pārstrādi un pārdošanu,” atklāj saimnieks. Sākums jau ir, jo lielāko daļu graudu pārstrādā miltos un tad pārdod.
Reizē ar graudaugu platību palielināšanu vajadzīgas lielākas noliktavas telpas, kur uzglabāt 500 līdz 600 tonnas labības. Pašlaik tornī var glabāt ne vairāk kā 100 tonnas graudu. A.Zalužinskis iecerējis pārdot miltus par nedaudz zemāku cenu nekā citi, tā iegūstot vismaz divas trešdaļas iespējamās peļņas.
Ja par labas kvalitātes miltu kilogramu varēs saņemt desmit santīmus, tad būs rentabli izaudzēt 500 tonnas graudu.
“Lai saimniecība varētu strādāt ar peļņu, ir vajadzīgi vismaz 100 hektāri labības lauku. Ceru, ka izdosies nomāt divtik. Apmēram 10 000 hektāri graudaugu audzēšanai piemērotu platību sāk aizaugt ar krūmiem, tāpēc tās ir krietni jāsamazina,” norāda zemnieks.
Viņš uzzinājis, ka ražošanas jaudas trīskāršos Kalsnavas spirta rūpnīca. Ja graudus par labu samaksu varēs nodot rūpnīcai, tad graudus varētu arī pārdot bez pārstādes.
A.Zalužinskis spriež, ka graudu cenas ir maz mainījušās pēdējos desmit gados. Toties par degvielu ir jāmaksā divtik. “Jumim” ir kombains “Jeņisej” un visa graudu audzēšanai nepieciešamā tehnika. Protams, palielinot graudaugu platības, vajadzēs arī vairāk tehnikas. Tās iegādē varētu palīdzēt Eiropas Savienības fondu finansiāls atbalsts.
“Pašlaik laika apstākļi ir labvēlīgi ražas novākšanai. Divās nedēļās var novākt visu platību, ja kombainam nav vajadzīgs remonts. Turklāt ir jāpalīdz citiem zemniekiem,” atzīst zemnieks.
