Pirms pāris gadiem Alūksnes sākumskolas skolotājai, arī Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes svētdienas skolas skolotājai Evai Kliestai, saulrietā braucot gar jūrmalu, radās vēlēšanās apceļot visu Latvijas jūras robežu.
Pirms pāris gadiem Alūksnes sākumskolas skolotājai, arī Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes svētdienas skolas skolotājai Evai Kliestai, saulrietā braucot gar jūrmalu, radās vēlēšanās apceļot visu Latvijas jūras robežu.
Šajā vasarā viņa savu ieceri piepildīja un kopā ar četriem šīs draudzes jauniešiem – Martu, Lieni, Kristapu un Mārtiņu – devās svētceļojumā gar jūru. Tā to ieteicis nosaukt draudzes mācītājs Atis Grīnbergs, jo uzskatījis, ka būtībā šie 14 gadu vecie jaunieši kopā ar skolotāju tuvosies Dievam. Tā ar mācītāja svētību un izvēlēto moto: “Tu man dari zināmu dzīvības ceļu!” 7. augustā viņi no Rīgas uzsāka gājienu maršrutā Rīga – Ainaži. Pirms tam vietā, kur Daugava ietek jūrā, uzlika krusta zīmi, tādu pat krustu viņi ceļojuma beigās uzlika Ainažos, apzinādamies, ka tās nav paliekošas vērtības, bet domātas ticības stiprināšanai.
“Ceļojumu nākamajā gadā turpināsim posmā no Rīgas līdz Ventspilij. Dienā vidēji nogājām 20 kilometrus. Pirmajā dienā tos iemēģinājām, ejot kailām kājām. Bija patīkami sajust zem pēdām vēsās smiltis, bet nepadomājām par sekām. Rezultātā pēdas bija vienās vātīs, baiļojāmies, vai nākamajā dienā varēsim paiet. Tomēr viss beidzās labi. Pašā ceļa sākumā, Mangaļsalā, vietā, kur Daugava ietek jūrā, mēs ceļmalā ieraudzījām čūsku ar samītu galvu. Tas likās zīmīgi, jo Kristus mūsu vietā samina šo ļaunumu. Arī skaistais laiks, ceļā satiktie cilvēki, viņu lielā atsaucība liecināja, ka Dievs mūs nav atstājis,” atceras Eva.
Viņi, baudot dabas skaistumu, ceļā apstājušies pie vairākām baznīcām. Apskatījuši Pēterupes baznīcu Saulkrastos, Lielupes un Skultes baznīcas. Salacgrīvas baznīcā priekšpēdējā ceļojuma vakarā noklausījušies brīnišķīgu koncertu, kas bijis ģenerālmēģinājums Pilsētas svētku pasākumam. Kopumā viņi nogājuši 100 kilometrus. Nakšņojuši teltīs ar mācītāja gādību iepriekš apzinātās vietās. Ēduši to, kas bijis līdzi vai nopirkts veikalā.
Eva atzina, ka šādā ceļojumā daudz uzzinājuši par sevi. Jaunieši iepazinuši cits cita vājās un stiprās rakstura īpašības, mācījušies atteikties no nebūtiskā. Visus vienojis kopīgs ceļš, regulārās lūgšanas un prieks par savu esību šajā pasaulē. No ceļā satiktajiem cilvēkiem īpaši atmiņā palicis Valdis Resnis no Saulkrastiem. “Viņš bija ļoti interesants un atsaucīgs cilvēks, pat savas mājas atslēgu uzticēja, lai mēs varētu paņemt ūdeni. Valdis, jau vīrietis gados, ir sportisks, viņš cēlās agri, jau septiņos no rīta bija nobraucis ar velosipēdu 50 kilometrus,” stāsta Eva.
Viņa ir gandarīta, ka bērni izbaudījuši akmeņaino Vidzemes jūrmalu, iepazinuši jūras daudzveidību, redzējuši zvaigžņu lietu. Ejot gar jūrmalu, redzējuši, ka daudzās vietās taciņām priekšā aizvilktas ķēdes, tur bijis privātīpašums. Bijis arī kuriozs gadījums – aiz Vecāķiem iegājuši pludmalē, kurā sauļojušies kaili cilvēki, lielākā daļa vīrieši. Redzot viņu uzvedību, nav radies veselīgs priekšstats. Ceļš bijis jāturpina, bet par otru nūdistu pludmali laikus brīdinājis Valdis.
“Mācījāmies pieņemt, ka viss nāk no Dieva noteiktā laikā. Secinājām, ka līdzi bija par daudz mantu. Galvenais ir ērti un praktiski apavi,” apgalvo Eva Kliesta.
