Steidzami jāsāk apkarot laputis vasarāju labībās.
Steidzami jāsāk apkarot laputis vasarāju labībās. Tās ir savairojušās masveidā un izveidojušas kolonijas lapu virspusē, apakšpusē, lapu žāklēs un pie stiebru pamatnēm.
“Augļu dārzos, ogulājos un dekoratīvajos stādījumos situācija ir līdzīga: uz jaunajiem dzinumiem ir ļoti daudz laputu – pārsvarā lapu apakšpusēs. Bojājumu rezultātā lapas deformējas, sačokurojas, un uz tām veidojas lipīgi izsvīdumi – tā ir laba barotne kvēpsarmu sēnītēm, tāpēc aicinu visus dārzu īpašniekus savstarpēji sadarboties un laputis apkarot ķīmiski, jo mārītes nespēj likvidēt tik lielu daudzumu laputu koloniju,” atgādina Vidusdaugavas reģionālās nodaļas Augu aizsardzības un karantīnas daļas inspektore Inita Sudraba.
Smidzināšana jāveic no lapu apakšpuses, pilieniem jābūt ļoti smalkiem. Apkarošana noteikti jāveic vairākas reizes. Lietojot parastos sintētiskos piretroīdus (“Decis”, “Fastaks”, “Buldoks”, “SumiAlfa”, “Karatē”), gaisa temperatūra nedrīkst pārsniegt 20 grādus, lai nenotiktu pilienu iztvaikošana. Vasarāju labība sausuma ietekmē no lapošanas strauji pāriet stiebrošanas fāzē. Cerošanas koeficients vēlāk iesētajiem vasarāju graudaugiem ir no viena līdz trīs. Tas samazinās potenciālo ražu vismaz par 20 līdz 30 procentiem, tāpēc kā vienīgais kaitēkļu apkarošanas līdzeklis ir jāizvēlas sistēmas iedarbības insekticīds, un tā pilna deva – “Bi-58” litrs uz hektāru.
“Karsta un sausa laika apstākļos augiem ir stress, un,lai to nepalielinātu ar pesticīdiem, vēlams pievienot bākas maisījumam amonija nitrātu 0,1 procenta koncentrācijā. Vēlams lietot apaļstrūklas sprauslas, lai strūkla nonāktu līdz augu apakšējām daļām. Smidzināšanas spiedienam obligāti jābūt trīs atmosfēras, lai pilieni būtu smalki,” skaidro I.Sudraba.
