Jau otro reizi Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā viesojās pārstāvji no Grieķijas un Turcijas izglītības iestādēm. Brauciens uz Alūksni izkārtots ziemas laikā, lai ciemiņi no siltajām zemēm varētu izbaudīt sev svešo gadalaiku visā tā krāšņumā.
Viesu vizīte sākusies ar mācību stundu apmeklējumu, kam sekojusi tikšanās ar Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāju Viju Puzuli un priekšsēdētājas vietnieku Armandu Mustu. Tās laikā viņi noskatījušies filmu „Alūksne – labākā vietā tūristiem”, kā arī pārrunājuši ekonomiskās situācijas ietekmi uz uzņēmējdarbību, izglītības sistēmu un atbalstu jauniešiem. Vēlāk viesi devušies iepazīšanās ekskursijā uz mākslas skolu un dabas muzeju „Vides labirints”.
Deviņu cilvēku delegācijai sniegta iespēja izmēģināt braukšanu ar sniega motocikliem pa ledu, kā arī pavērot jauno biatlonistu sacensības. Iepazīta mākslinieka Arta Bērziņa kokgriezumu darbnīca, organizētas pašiem savas radošās darbnīcas ar mājās vedamu suvenīru gatavošanu un apmeklēts šova „Koru kari” uzvarētāju oranžā Daugavpils kora koncerts. Apes pusē viesi ļāvušies ziemas prieku baudīšanai ar ragaviņu vizināšanos un braukšanu ar slēpēm no kalna, bet pēdējās dienas vakarā viņi aicināti latviešu pirtī ar līšanu āliņģī un pēršanos. Latvijā Vizītes laikā iekļauta ekskursija pa saldumu fabriku „Laima”, kā arī Maskavas Operetes teātra viesizrādes apmeklējums.
Programma veidota, lai viesi savas vizītes laikā uzzinātu maksimāli daudz par latviešu tradīcijām un aktivitātēm Alūksnē. Iepazīt citu valstu kultūru esot viens no galvenajiem šī sadarbības projekta mērķiem, kas mijas ar pieredzes apmaiņu un tālākās sadarbības veidošanu. Lai gan projekta pēdējais pasākums paredzēts aprīļa beigās Stambulā (Turcija), Eiropas Savienības finansētās „Comenius” skolu partnerības „Dzīve Eiropā” koordinatore un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolotāja Zane Nāgele ir pārliecināta, ka trīs valstu kopējā sadarbība turpināsies arī pēc tā beigām. Šobrīd esot ideja par sadarbību deju kolektīviem. Viens no Turcijā strādājošajiem direktoriem izrādījis interesi par basketbola komandām, jo vienlaikus darbam izglītības jomā viņš esot arī sporta kluba īpašnieks. „Mēs uz visu skatāmies ar cerīgām acīm,” atklāj Z.Nāgele. „Tajā pašā laikā jābūt gana reāliem. Tam visam ir nepieciešams papildus finansējums.”
