Grupa Latvijas kultūras darbinieku atgriezusies no Zviedrijas.
Grupa Latvijas kultūras darbinieku atgriezusies no Zviedrijas. Viņi redzēja vietējo pašvaldību, reģiona un apgabala bibliotēkas, muzejus, tautas namus, mūzikas skolas, teātrus un kino centrus, kam ir dažādi finansētāji, bet kopējs darbs.
“Zviedrijā tāpat kā Latvijā ir izstrādāta nacionālā attīstības programma. Taču tajā prioritātes nosaka vietējie politiķi, kas Sundsvālē ir 77. Tur par svarīgāko ir atzīta veselības aprūpe un kultūra, ko uzskata par veidu, kā samazināt iedzīvotāju aizplūšanu no reģiona. Lai gan reģions ir ekonomiski stabils, tomēr ir jūtama tendence samazināties cilvēku skaitam,” skaidro galvenā valsts kultūras inspektore Alūksnes rajonā Astrīda Leimane.
Tāpēc Sundsvāles reģionā par svarīgāko atzīst bērnu un jauniešu veselību, viņu iespējas dzīvot interesanti. Bibliotēkās akcentē trīs “I” nozīmi: informācijas, izglītības un izklaides. “Mūsu valstī ir jūtama iestāžu subordinācija un pārraudzība, bet Zviedrijā lemj vietējie politiķi par savu iestāžu darbību. Savukārt viņi balstās uz izpēti, analīzi un iedzīvotāju aptauju, lai lemtu jautājumus,” akcentē A.Leimane. Atšķirīgi notiek arī kultūras pasākumu finansēšana. Līdzekļus saņem un tad lemj, kā tos izlietot. Bet nākamajiem svētkiem naudu dos tad, ja pārliecinās un pierādīs, ka finanses ir tērētas lietderīgi un ar atdevi. “Reģiona apvienotajā bibliotēkā ir apgabala, publiskā, augstskolas un bērnu bibliotēka, kur katrai ir savs vadītājs un finansējums, bet vietējā, apgabala un reģiona pašvaldība apvieno līdzekļus kopējai darbībai. Pārsteidzoši, ka lasītājiem ir kartes, ar ko var ieiet bibliotēkā arī naktī,” viņa stāsta. Pieredzes braucienā kultūras darbiniekiem bija iespēja izprast, kā veidosies reģioni un kā tiem nodos valsts funkcijas. Latvijas Kultūras ministrijas inspektori arī iepriekš ir tikušies ar Baltijas un Ziemeļu valstu kolēģiem un runājuši par reģionalizāciju.
