Atsaucoties uz “Alūksnes Ziņās” publicētajiem rakstiem “Kārto personīgos rēķinus?” un “Iestājas par direktori”, laikraksta birojā vērsās Ilze Posta – Alūksnes mūzikas skolas divu audzēkņu māmiņa, kas darbojas arī skolas vecāku padomē.
Minētajās publikācijās viņu neapmierināja apzīmējums, kādā nosaukts pērn rudenī Alūksnes novada pašvaldībai rakstītais iesniegums par vecāku diferencētā līdzfinansējuma ieviešanu. “Tā nebija sūdzība. Tas bija vecāku pausts viedoklis, ka mūs neapmierina šī sistēma,” skaidro I.Posta. Izlasot rakstus, kuros šis iesniegums pieminēts, visvairāk nepaticis tonis, kādā tas pasniegts. “Es to uztvēru kā pārmetumu, ka bez maz vai šausmas notikušas – vecāki atļāvušies iebilst pret kaut ko, kas viņus neapmierina,” norāda I.Posta. Iesnieguma iniciatore esot bijusi viņa, nevis Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka Dzintara Adlere dzīvesbiedre Sanita Adlere, kā varējis noprast pēc rakstītā. “Sanita bija tikai viens no vecākiem, kas šo iesniegumu parakstīja, taču to ierosināju es – Ilze Posta,” viņa saka.
Otrs būtiskākais iebildums attiecas uz bērna pieminēšanu. “Politika ir politika un bērni ir bērni. Jums nebija tiesības publiski aizskart šo bērnu. Pat pieminēt, ka tā ir viņu meita. Bērni ir ļoti nežēlīgi un tai meitenei zili melni ūdeņi nāks pār galvu. Nevis Sanitai vai Dzintaram, bet tieši bērnam. Vajadzētu tomēr nodalīt šīs lietas – politiku un bērnus,” uzskata I.Posta. Neizpratni radījusi arī lielā uzmanības pievēršana tam, ka kāds atļāvies pārbaudīt pašvaldības iestāžu darbību. “Cits jautājums, kādā veidā tas notika un cik būtiski bija atklātie pārkāpumi, tomēr viens ir skaidrs – iestāžu darbs ir jābauda. Tas ir tikai normāli,” viņa saka. Salīdzinājumam tiek minēta uzņēmējdarbības vide, kur par pārkāpumiem neviens nesaka “Tu tā vairs nedari!”, bet liek maksāt reālas soda naudas, kas nav no mazajām.
Komentējot savu sadarbību ar mūzikas skolas vadību, I.Posta norāda, ka pēc vecāku sanāksmēm mājās dažkārt nācies doties ar vēl lielāku neizpratni, nekā atnākusi. “Gadās, ka uzdod jautājumu, bet tā arī nesaņem atbildi, ko varētu saprast ar pedagoģisko jomu nesaistīts cilvēks. Mans uzskats ir tāds, ka tomēr būtu jāpiedomā, kā tiek veidota komunikācija ar vecākiem un tad arī būs labāka sadarbība,” viņa saka. Runājot par izskanējušo ierosinājumu atstādināt no amata mūzikas skolas direktori, I.Posta atzīst, ka tīri cilvēciski gribējās, lai pirms tik radikālu jautājumu izskatīšanas būtu uzklausīts arī skolas vecāku padomes viedoklis.
Viņasprāt, notikušais pierāda, ka pārmaiņas ir vajadzīgas, turklāt ne tikai mūzikas skolas, bet arī domes vadības darba stilā. “Gribētos domāt, ka pēc visa notikušā radīsim dzirdīgākas ausis gan vienā, gan otrā pusē. Nezinu, vai maz kādreiz kaut kas līdzīgs ir noticis, tomēr pozitīvākais tajā visā ir tas, ka miera pilnā idille izjaukta un ienestas jaunas vēsmas. Cilvēki sarosījušies un sapratuši, ka tādā pašplūsmā, kā viss noticis līdz šim, vairs nevarēs strādāt,” apgalvo I.Posta. Viņa pauž cerību, ka pārmaiņas tiks ieviestas gan mūzikas skolas, gan domes vadības darbā, kā arī abpusējā sadarbībā. “Cerams, mūzikas skolas vadībai tas dos stimulu vairāk piedomāt pie mācību procesa attīstības un sadarbības ar vecākiem, savukārt domei – veida, kādā tiek kārtoti jautājumi. Aizdomāties tas licis arī man kā vecākam par to, cik aktīvi interesējamies par skolā notiekošo un cik lielu uzmanību pievēršam tam, lai mūsu bērni saņemtu labāko,” viņa saka.
