Gaujienas Kalnapurvā ienākas lielogu mellenes, bet mazākās dārza mellenes sāka lasīt pagājušajā nedēļā. Šīm ogām ir izcilas garšas īpašības. Turklāt atšķirībā no mūsu savvaļas mellenēm tās ir saldākas un nekrāso rokas un muti.
Ogu lasītāju pietiek
“Mellenes lasa galvenokārt jaunieši, katru dienu vairāk nekā desmit cilvēku. Vasaras brīvlaikā iespēju nopelnīt izmanto Gaujienas vidusskolas audzēkņi. Visas mellenes vēl nav gatavas, tāpēc tās jālasa ar rokām plastmasas kastītēs, kādas tiek pārdotas lielveikalos. Purvā lasīt ir vieglāk nekā mežā, jo te ogu ir daudz vienuviet. Turklāt mežā mellenes jau būs nolasītas, bet purvā tikai sāk lasīt. Plastmasas kastītes tiek pienestas un aiznestas, tāpēc par tām lasītājiem nav jādomā. No rīta jaunieši trīs četras stundas palasa un brauc mājās, jo karstajā saulē ātri nogurst. Tā var nopelnīt apmēram 7 – 8 latus, bet pieaugušie – vairāk, jo viņi lasa ilgāk,” stāsta SIA “Lienama – Alūksne” brigadiere Līvija Ponaida.
Viņa atzīst, ka katru vasaru sākumā šķiet, ka būs grūti nolasīt visas mellenes. Tomēr beigās izrādās, ka nekas nepaliek nenolasīts uz lauka. L.Ponaida aicina ģimenes ar bērniem braukt lasīt mellenes brīvdienās savām vajadzībām. Ja paši lasa, par kilogramu melleņu jāmaksā tikai 2 lati. Ja grib nopirkt salasītās ogas – 2,50 lati. Kad mellenes sasniegs pilngatavību, tad tās varēs lasīt arī ar ogu kombainiem.
Raža būs tuva maksimālajai
SIA “Lienama – Alūksne” īpašniece Gundega Sauškina atzīst, ka šovasar melleņu raža būs laba. Tomēr ne tik izcila kā 2009.gadā, kad ieguva 20 tonnas ogu no hektāra. “Pagājušajā gadā mellenājiem bija pelēkā puve, šogad tā ietekmēja mazāk, jo bijām tai gatavi – mellenāji tika apstrādāti ar vara šķīdumu rudenī un pavasarī. Tagad ogas ir skaistas un daudz. Iespējams, ka būs tāda pati raža kā 2009.gadā vai varbūt nedaudz mazāka. Ja arī lielogu melleņu raža būs mazāka, tad to kompensēs mazās jeb dārza mellenes, kā mēs tās dēvējam,” spriež G.Sauškina. Lielogu melleņu stādījumi aizņem 2,8 hektārus, un mazās ir apmēram tikpat lielā platībā. Par dārza mellenēm tiek dēvētas ogas, kas Kanādā aug mežā tāpat kā Latvijā. “Tās ir “mamma” lielogu mellenēm. Ogas ir līdzīgas, tikai selekcijas ceļā izveidotas lielas. Daži uzskata, ka tās nav dabiskas. Taču neviens nedomā, ka dārza zemenes, kas ir radītas no meža zemenēm, ir kļuvušas nedabiskas,” salīdzina G.Sauškina. Dārza mellenes tiek audzētas dabiskos apstākļos, papildinot tikai augsnē trūkstošos mikroelementus. Turklāt gan mazajām, gan lielajām mellenēm ir dažādas šķirnes ar atšķirīgu garšu.
Avenes ir cietušas ziemas salā
Arī lielogu dzērveņu raža būs labāka nekā pērn, taču nesasniegs tādu apjomu, kāds sasniegts labākajos gados. “Esam uz pareizā ceļa, bet šo ogu audzēšanā ir vēl daudz darba, lai gūtu stabilus rezultātus,” atzīst G.Sauškina. Turpretim avenes ir izsalušas gan lielākos, gan mazākos dārzos. Lai gan šķita, ka ziemā nebija sevišķi zemas temperatūras, SIA “Lienama – Alūksne” katras dienas atzīmes liecina, ka nedēļu bija apmēram mīnus 30 grādu sals, turklāt divas dienas pat mīnus 35 grādi. “Ir aveņu šķirnes, kuras ir izdzīvojušas. Tām ogas ir skaistas, bet nav tik lielas, jo ietekmē sausums. Tāpēc ir nolemts likt laistīšanas iekārtas, iespējams, izmantojot Eiropas fondu finansējumu,” saka G.Sauškina. Viņa secina, ka purva siltā gaisa masa ir ļoti liela, tāpēc tā “aizstumj” lietusmākoņus. Nereti turpat netālu līst, bet purvā – ne. G.Sauškina ar vīru nesen bija seminārā Vācijā, kur guva daudz informācijas par melleņu audzēšanu, kā arī tikās ar zemeņu un aveņu audzētājiem. Iecerēts ieviest vācu tehnoloģiju ogu audzēšanā. Lai iegūtu finansiālu atbalstu, tiks izstrādāts projekts.
Piegādā lielveikaliem
svaigas ogas
Svaigās mellenes piegādā galvenokārt lielveikalu tīklam “Rimi”. Ir arī mazāki tirgotāji, kas labprāt saņemtu svaigās ogas pārdošanai, taču tās izvadāt mazajiem klientiem ir dārgi. “Pārdodam lielajiem uzpircējiem, arī ārzemju uzpircējiem, vai arī nododam “Rimi”, kam ir lieli pasūtījumi. Daļu atstājam sulu spiešanai,” skaidro
G.Sauškina. Lai gan šovasar par mežā lasītajām netīrītajām mellenēm maksā 2 latus par kilogramu, SIA “Lienama – Alūksne” savu pārdošanas cenu paaugstina tikai nedaudz. “Protams, arī mēs gribam nopelnīt, tāpēc sekojam tirgus cenai. Tomēr esam maz pacēluši cenu, jo gribam apliecināt, kas esam stabili un uzticami partneri. 10 santīmi vairāk ir tāpēc, ka plastmasas iepakojums ir kļuvis dārgāks,” norāda G.Sauškina.
Kāpēc Latvijas tirgū mellenes ir kļuvušas tik dārgas? SIA “Lienama – Alūksne” īpašniece atzīst, ka ir samazinājušās privāto mežu platības, jo tie ir izcirsti. Mellenāji negrib augt izcirstos un izbradātos mežos. “Cik ir palicis lasītāju? To ir maz. Tā ir problēma ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā. Tāpēc meža ogu trūkst. Turklāt ir parādījies ļoti daudz ogu uzpircēju, tie ir iebraukuši arī no Krievijas. Tas nozīmē, ka ogu ir mazāk, bet pieprasījums – lielāks, tāpēc cenas kāpj,” skaidro G.Sauškina. Viņa uzsver, ka uzņēmuma niša ir svaigās oga un dabiskās sulas. Iespējams, ka, attīstot tūrismu, ekskursantiem piedāvās ne tikai sulu, bet arī vīnu degustāciju. Kad tiks nodrukātas etiķetes sulu pudelēm, tiks nosūtīta pirmā sulu “Very Berry” krava uz Krieviju.
