Veļičkas sāls raktuves, kur piedāvā izbaudīt īstas alas dziednieciskās īpašības jeb speleoterapiju, esot tikai 15 minūšu brauciena attālumā no Krakovas galvenās dzelzceļa stacijas. Pieļauju, ka lielai daļai no mums tas tomēr šķiet pietiekami tālu, tāpat kā Slovēnija vai citas īstās alas. Iespējams, ne visiem pietiktu arī drosmes doties 200 metru dziļumā. Savukārt, ja ārsts ir teicis, ka haloterapija jūsu organismu varētu stiprināt, ārstēt vai iepriecināt ar profilaksi, nav nepieciešams doties uz Francijas kūrortiem. Tur mikroklimatu sāls istabās nodrošina tas pats Pēterburgas zinātnieku radītais ģenerators, kas labi kalpo arī daudzviet Latvijā, stāsta fizikālās terapijas ārste Jeļena Popova. Ne jau sāls uz grīdas vai pie sienām nodrošina ārstniecisko efektu – ģenerators ļauj modelēt vairākus faktorus, piemēram, nātrija hlorīda daudzumu gaisā, mitrumu, temperatūru u.c.
Vieglāk elpot
Sāls terapija vēsturiski aizsākās kā plaušu slimību profilakses un ārstniecības metode, tāpēc arī mūsdienās visplašāk to ieteic elpošanas ceļu slimību, astmas gadījumos. Tā kā procedūras stiprina gan veģetatīvo nervu sistēmu, gan imunitāti, haloterapiju ieteic arī paaugstinātas psihoemocionālās spriedzes, sezonas depresijas un alerģijas gadījumos.
“Kardiologi uz sāls istabām sūta pēc sirds šuntēšanas – rehabilitācijai. Pediatrija un alergoloģija nav iedomājama bez haloterapijas. Ne velti Pēterburgā sāls istabas ir arī bērnudārzos, kas ļāvis epidemioloģisko saslimstību vīrusu laikā samazināt uz pusi,” zina teikt J. Popova.
Kā vienu no klientu grupām viņa ieskicē – “stresa mākts priekšnieks, kurš daudz smēķē”. Tādam noderēšot gan sāls istabas relaksējošā vide, gan klimata labvēlīgā iedarbība uz elpceļiem.
Kā jebkuru fizikālās terapijas metodi to nedrīkst pielietot akūtā gadījumā, ja ir paaugstināta temperatūra. Īpaši uzmanīgiem jābūt nieru slimniekiem un tiem, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens. Vai haloterapija ir atļaujama grūtniecēm, viedokļi atšķiras. Sāls istabu nedrīkst apmeklēt, ja ir tuberkuloze vai ļaundabīgie audzēji.
Mode mainās
“Sāls kameras ik pa laikam ir kā modes lieta, ko vairāk atgādina tie, kas šo metodi piedāvā, nevis ārstējošie ārsti. Nevar teikt, ka izārstēs astmu, to var izmantot kā papildu līdzekli. Iespējamā iedarbība atveseļošanas periodā varētu nākt par labu, bet to noteikti nevar visi un uz savu galvu. Jāizvērtē un jākonsultējas ar ārstu,” atgādina Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra ārste Elīna Puķe.
Otra saslimšanu grupa, kam noderot haloterapija, ir dažādas ādas patoloģijas – dermatīts, ekzēmas, pārmērīga svīšana, strutaini iekaisumi u.c. Dermatologi vērtējumos ir tikpat izvairīgi. “Tam vairāk varētu būt kosmētisks, vispārējs antibakteriāls efekts. Psoriāzes, atopisko dermatītu ārstēšanā populārākas tagad ir UVB kameras, kur tiek nodrošināts atbilstošs starojums,” stāsta dermatoveneroloģe Kristīne Azarjana.
2005. gada decembrī sāls istaba, kuras izveidei tika iztērētas divas tonnas sāls, sāka darboties Krāslavas slimnīcā. To izveidoja igauņu uzņēmums, bet saimniece ir Valentīna Stabulniece, zemnieku saimniecības “Ganiņi” un solārija īpašniece, kas istabas izveidei paņēma 8000 latu kredītu, rakstīja “Latgales Laiks”. Piezvanot Krāslavas slimnīcai, izdevās vien noskaidrot, ka sāls istaba nu jau kādu laiku vairs nedarbojas. Telefoniski sazināties ar zemnieku saimniecību “Ganiņi” neizdevās – “Zaļajās lapās” norādītajam numuram vairs nav adresāta.
