Kad apmēram pirms pusgada Zeltiņu muzejs tika iekārtots tā jaunajā mājvietā – bijušās Zeltiņu pamatskolas telpās, muzeja vadītāja Sandra Magaziņa par vienu no savām prioritātēm izvirzīja izstādes izveidošanu par ēkas agrākajiem saimniekiem.
Tagad šis mērķis ir īstenots. Viesojoties Zeltiņu muzejā, apmeklētājiem tiek piedāvāta izstāde “Mana skola Zeltiņos”, kas sniedz ieskatu pamatskolas vēsturē, sākot no tās dibināšanas brīža 1683.gadā līdz pat likvidēšanai 2009.gada vasarā. “Zeltiņu pamatskolai ir bagāta vēsture. Tā ir viena no trīs skolām, ko savulaik dibināja mācītājs Ernsts Gliks. Šobrīd izstādē salikti tikai tie materiāli, ko jau iepriekšējos gados biju savākusi un kas palika pāri pēc skolas likvidēšanas. Protams, salīdzinājumā ar visas pamatskolas vēsturi tas ir vien piliens jūrā. Tieši tāpēc šo izstādi vairāk uzskatu par pamatu ielikšanu turpmākajam darbam – parādīt citiem, kas šobrīd ir savākts, un rosināt iesaistīties vēstures apkopošanā ar saviem materiāliem vai informāciju,” skaidro muzeja vadītāja.
Neparastākie materiāli –
skolas formas un soli
Šobrīd izstādē var iepazīties ar bijušo skolēnu un pedagogu sarakstu, kas pieejams no pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidus. Iespēju robežās apkopotas izlaiduma fotogrāfijas, sākot no trīsdesmitajiem gadiem. Uz galda goda vietā stāv bijušās skolotājas Rutas Zvaigznes darbs par pamatskolas vēsturi, kas tapis uz 300 gadu jubileju. Gar telpas malām izvietotajos skapjos vieta atvēlēta katra mācību priekšmeta literatūrai un citiem ar šo jomu saistītiem materiāliem. Apmeklētāji aicināti iepazīties ar pamatskolas laikā tapušiem rokdarbiem, skolēnu iegūtiem diplomiem un Atzinības rakstiem. Atsevišķa mape iekārtota notikumiem skolas dzīvē, par kuriem liecina pašu veidotās afišas, apraksti un publikācijas presē. Pie sienas piesprausts kārtības noteikumu rullis un atgādinājumi par pareizu mācīšanos, ko savulaik ikdienā lasījuši skolēni.
Tiesa, vērtīgākie materiāli izstādē ir lietas, kas agrāk bijusi daļa no skolas dzīves, bet pie kurām tagad tik vienkārši vairs nav iespējams tikt. Tādas ir skolas formas no sešdesmitajiem septiņdesmitajiem gadiem, ko muzejam atdāvinājusi bijušās skolnieces Ievas Bolovņikovas māmiņa. Ievērības cienīgi ir arī dažādie soli, ar kuriem aizpildīta telpa. “Savulaik es pati pie tādiem mācījos, bet jau ilgus gadus tā ir vēsture, par kuru mūsdienu jaunatne neko nav dzirdējusi,” saka S.Magaziņa. Īpaši rūpīgi tiek glabātas mācību grāmatas, kas izdotas Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Tās muzeja vadītājas rokās nonākušas pirms vairākiem gadiem, dzīvojot kaimiņos kundzei, kas savulaik Zeltiņu pamatskolā mācījusies. Līdzās šīm grāmatām glabājas arī burtnīcas no pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem. Tajos var gūt ieskatu ne vien glītrakstīšanas un tā laika pareizrakstības principos, bet arī diktātu saturā.
Aicina piedalīties izstādes veidošanā
Sākotnējais mērķis bija izveidot izstādi kā cieņas apliecinājumu Zeltiņu pagasta cilvēkiem, bet šobrīd S.Magaziņa sapratusi – skolas vēsture izrādījusies gana interesanta, lai spētu aizraut arī citus. Tieši tāpēc S.Magaziņa aicina izstādē ielūkoties ikvienu, bet it sevišķi tos, kas paši ar to bijuši saistīti. Īpaši viņiem izstādē nolikts uzraksts, kas aicina labot un papildināt izstādes informāciju, lai skolas vēstures apskats kļūtu vēl bagātāks, krāšņāks un pilnīgāks.
