Veclaicenes “Mauriņu” saimnieces Gunitas Virkas ģimenes locekļu prasme attīstīt videi draudzīgu saimniecību, rodot arvien jaunas iespējas, daudziem ir zināma. Tāpēc nav brīnums, ka tā ir starp 10 mūsu valsts saimniecībām, kuras iekļautas videi draudzīgas lauksaimniecības demonstrējumu saimniecību tīkla izveidē Latvijā un Igaunijā jeb “Demo farm”.
Iepazīst demonstrējumu saimniecības
Pagājušajā nedēļā “Mauriņos” pieredzes apmaiņā ieradās bioloģiskie lauksaimnieki ar savām ģimenēm, jo te beidzās viena projekta aktivitāte. Septembrī un oktobrī dalībnieki brauca cits pie cita. DEMO FARM teritorija Latvijā aptver Kurzemi, Vidzemi, Rīgu un Pierīgu; Igaunijā – Veru, Pelvas, Tartu, Jegevas, Vilandes, Pērnavas, Lēnemā, Sāremā un Hījumā reģionu. Pavasarī projekta dalībnieki apmeklēs 10 Igaunijas saimniecības, kuras esot lielākas nekā Latvijā, bet projekta noslēgumā ciemosies Zviedrijā. Izvēloties demonstrējumu saimniecības, īpaša uzmanība tika pievērsta līdzsvaram starp saimniecisko darbību un dabas daudzveidības saglabāšanu, kā arī jau ieviestajiem risinājumiem saimniecībā un to atbilstībai demonstrējumiem. Latvijā no 62 pieteiktām saimniecībām izraudzījās 10 – demonstrējumiem atbilstošākās.
“Mauriņos” piedāvā veselīgu vidi
“Man ļoti patīk, kā “Mauriņos” ir ierīkotas savvaļas ganības, kur ganās govis un zirgi. Latvijā nav daudz zemnieku, kuri uzdrošinās tā saimniekot, ļaujot ainavu sakopt un veidot savvaļas dzīvniekiem,” vērtē Latvijas Dabas fonda sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Brakmane.
Veclaicene atrodas patālu – gandrīz 200 kilometru – no Rīgas. Tāpēc te ir izdevies saglabāt neskartu un neizpostītu dabu. Tieši tāda vide patīk dabas mīļotājiem un zaļās saimniekošanas piekritējiem. “Mauriņos” nav ne glīti appļautu mauriņu, ne akmens plātnēm klātu celiņu. Toties ir dabas biotopu taka, kas radīta, lai gādātu acīm un ausīm brīnišķīgus mirkļus, vērojot ganāmies savvaļas zirgus un retu, cilvēka veselībai nozīmīgu augu pļavas. G.Virka par visu stāsta tik aizrautīgi, ka gribas gan sēsties zirga pajūgā, gan doties izbraukumā ar divriteni vai lēnā pastaigā kājām. Turpat “Mauriņos” ir dažādi zvēriņi un mājdzīvnieki. Var samīļot sesku vai tikko dzimušus žurkulēnus. Pa sētsvidu pretī var skriet ne tikai vistas vai kazlēni, bet arī raibs sivēns, ondatra vai trusis, kurš pamanījies izrakt alas zemē.
Prot saimniekot, nekaitējot dabai
Kad pirmais prieks par Veclaicenei raksturīgo pauguraino ainavu rimis, var ieklausīties saimnieces G.Virkas stāstījumā par saimniekošanas pieredzi, kāda gūta vairāk nekā desmit gadu laikā. Projekta dalībniekiem bija iespēja iepazīt produkciju, kāda tiek ražota galvenokārt no dažādiem mājlopiem. “Mauriņos” šobrīd ir 141 aita, 56 gaļas liellopi, deviņi “Konik” šķirnes zirgi, ponijs, kā arī sīklopi un putni. No aitas vilnas tiek gatavotas gan pirtij noderīgas lietas, gan vilnas uzkārsumu segas, zem kurām nav auksti ziemā un karsti vasarā, spilveni un adījumi. Ka pirts patīk daudziem, liecināja projekta dalībnieku kavēšanās tās apkārtnē, izzinot zāļu tēju, garšaugu maisījumu un īpašu zāļu maisījumu vannām gatavošanas nianses. “Mauriņu” pirts ir slavena gan ar veselības, gan skaistumkopšanas iespējām.
Iepazīst citu saimniecību pieredzi
Alojas novada “Vīksnas” ir neliela saimniecība, kurā audzē aitas. Saimniece Sarmīte Braslava tikai nesen atklājusi jaunu aizraušanos – filcēšanu, kurā var izmantot aitas vilnu. Tā top gan šalles, gan rotaslietas – auskari, piespraudes, kaklarotas, gan mobilo telefonu maciņi, gan pirts cepures un somas. Talsu apkārtnē Egita Sudakova izveidojusi augļkopības saimniecību. Viņa audzē šķirņu ābolus, jāņogas, avenes un zemenes. Skrundas zemnieku saimniecībā “Valti” apsaimnieko gandrīz 600 hektārus zemes un audzē 220 dažādu šķirņu gaļas lopus. Arī Jaunpiebalgas “Lielkrūzes” ir uz tautas tradīcijām balstīta ražošanas un dabas kopsakarību izpētes vieta. Tur tiek audzēti gaļas lopi, bet vēl tur ir savvaļas zirgi un aitu ganāmpulks, turklāt bioloģiskā dīķsaimniecība. Naukšēnu novada bioloģiskajā saimniecībā “Lejasķerzēni” veiksmīgi audzē kailgraudu auzas un rudzus, kā arī nodarbojas ar augļkopību. Turklāt tiek atjaunota savulaik populārā šķirne ‘Paradīzes āboli’. Raunas “Jaunieviņās” pamatnozares ir mājputnu, kartupeļu, miežu, griķu, vasaras kviešu, cūku pupu un cidoniju audzēšana, kā arī kokogļu ražošana. Vēl ir biškopība un lauku tūrisms. Smiltenes pagasta “Vekšos” var iepazīties ar aizsargājamajam ainavu apvidum “Ziemeļgauja” raksturīgajām palieņu un parkveida pļavām, ar Gauju un tās vecupēm. Šajās pļavās audzē gaļas liellopus. Vaidavas “Silakalni” specializējas ārstniecības un tējas augu audzēšanā, vākšanā, kaltēšanā un pārstrādē. Smiltenes novada saimniecībā “Lejas Kleperi” galvenie darbības virzieni ir mežizstrāde un un mājlopu audzēšana. Tiek sēti mieži un stādīti kartupeļi, kā arī apsaimniekots augļu dārzs.
No novembra līdz nākamā gada martam visi saimnieki piedalīsies mācībās, kurās viņi apgūs prasmes demonstrēt savas saimniecības. Turklāt Latvijas saimnieki apgūs igauņu valodu, bet igauņi – latviešu valodu. Šīs prasmes noderēs, kad nākamgad igauņi brauks uz Latviju un latvieši uz Igauniju.
