Ar saviem pamatotiem argumentiem iedzīvotājiem tomēr izdevies beidzot pārliecināt Alūksnes novada pašvaldību un ezera apsaimniekotāju, pašvaldības aģentūru “Alja”, ka šogad Alūksnes ezera ūdens līmenis ir kritiski augsts un tas steidzami jānovērš.
Sapulcē, ko pirmdien sasauca pašvaldība, lai diskutētu par ezera līmeni, piedalījās gan tie, kas parakstījuši domē jūlijā iesniegto iesniegumu, gan arī vēl citas ieinteresētās personas, kam īpašumi ir Alūksnes ezera krastā. Lai arī jau pavasarī pašvaldībā vērsās vairāki iedzīvotāji, gan mutiski, gan rakstiski paužot bažas par augsto līmeni, tika saņemtas atbildes, ka viss ir kārtībā. Sapulci par sasāpējušo jautājumu pašvaldība sasauca tikai augustā jūlija iesnieguma dēļ. Tajā argumentēti pierādīts, ka līmenis ir būtiski augstāks, nekā pieļaujams, turklāt iedzīvotāji paši par saviem līdzekļiem apmaksāja mērnieka pakalpojumu, lai noteiktu tābrīža ūdens līmeni un to kā pierādījumu iesniegtu pašvaldībā.
Atzīst par augstu
Pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers klāstīja – pēc iesnieguma saņemšanas “Aljas” uzdevumā veikti mērījumi vietās, kur noteiktas atzīmes. “Izrādījās, ka tās nav īsti atbilstošas,” publiski atzina Dz.Adlers. “Aljas” direktors Māris Lietuvietis skaidroja – Alūksnes ezera ekspluatācijas noteikumi paredz, ka līmeņa regulēšanā jāvadās pēc atzīmēm uz hidrotehniskās būves “Tacis” – tā arī “Alja” esot darījusi. Atzīmes pēdējo reizi noteiktas 2007.gadā. “Pēc iesnieguma veicām kontrolmērījumus un secinājām, ka atzīmes neatbilst. Iepriekš nebija pamata pārmērīt un šaubīties. Šobrīd ir sākta arī tača rekonstrukcija – nojaucot augšējo ēkas daļu, atklājās, ka būves pamati ir cietuši. Tas varētu būt iemesls atzīmju nesakritībai par 7 līdz 10 centimetriem. Tagad atliek noteikt pareizas augstuma atzīmes un ievērot. Ar iedzīvotājiem jāizrunā, vai šobrīd Alūksnes ezera ekspluatācijas noteikumos noteiktais normālais līmenis – 183,7 metri – apmierina pie ezera dzīvojošos, vai pašvaldībai nevajag uzsākt darbības, lai līmeni noteiktu vēl zemāku, jo neesam pret to,” teica M.Lietuvietis.
Tacī notiek remonts
Tača rekonstrukcija paredz, ka pēc pārbūves tam būs citādāka konstrukcija. “Tagad ūdens līmeni tacī regulē tikai ar aizvaru, ko cilā augšā un lejā, līdz ar to pavasarī tas nespēj lielo palu daudzumu aizvadīt. Tagad papildus veidos pārgāzes un aizvars vairs nebūs jārausta. Līdz ar to brīdī, kad sasniegs maksimālo ūdens līmeni, ūdens uzreiz plūdīs pāri. Šādi regulē ūdens līmeni arī hidroelektrostacijās,” skaidroja M.Lietuvietis. Šobrīd, kad tacī rit rekonstrukcija, ir izrakts apvedkanāls. “Tam ar nivelieri ir nolikts 183,55 metru augstums – tas ir 15 centimetrus zemāk, jo ezera ekspluatācijas noteikumi paredz 183,70 metrus. Tik zemu vajag, lai veiktu rekonstrukciju. Ja gribam turpmāk ezera līmeni turēt vēl zemāku, jāmaina Alūksnes ezera ekspluatācijas noteikumi. Pašvaldība nedrīkst mazināt līmeni zem 183,5 metriem – tad jāpieaicina Madonas reģionālā vides pārvalde,” teica M.Lietuvietis. Dz.Adlers jautāja, vai šobrīd esošais līmenis – 183,55 metri – ir apmierinošs, saņemot atbildi no klātesošajiem, ka nav. Bet tādu, kam esošais līmenis šķistu par zemu, nebija vispār.
(Turpinās no 1.lappuses)
Sapulces dalībnieks Jānis Jeršovs stāstīja, ka arī 6.augustā pārbaudīts līmenis iekšezerā. “Nomērot ar lineālu, tas atbilda atzīmei 183,82 metri. Tas nozīmē, ka līmenis ir nokrities tikai par 8 centimetriem kopš brīža, kad jūlija sākumā ar mērnieku pie laivu novietnēm veicām oficiālus mērījumus, nosakot arī līmeņa augstumu attiecībā pret pāļu virsmu, un slūžas pie tača “Alja” ir atvērusi tikai pēdējo dienu laikā! Pretējā gadījumā līmenis ezerā šobrīd būtu nokrities vēl vairāk,” secināja J.Jeršovs. Viņš un klātesošie uzsvēra, ka arī šobrīd ūdens līmenis vēl nav 183,55 metri, kā apgalvoja M.Lietuvietis. “Braucam, pieaicināšu mērnieku, samaksāšu un nomērīsim jūsu klātbūtnē – pēc tam maksāsiet nekustamo īpašumu īpašniekiem zaudējumus!” sacīja J.Jeršovs, uz ko Dz.Adlers atbildēja, ka negribot strīdēties.
Vainīgi “zušu mednieki”
Alūksnietis Gunārs Alksnis sacīja, ka pie Līkā bērza, kur pirms 30 gadiem bija vēl sauszeme, tagad jau 2,5 metri esot ūdens, bet Cepurītes sala palikusi mazāka par 2 metriem no katras puses. “Tas viss tikai šito zušu mednieku dēļ!” sacīja G.Alksnis. Vilnis Puriņš no Lāzberģa atminējās, kā pļavās pie ezera brīvvalsts laikā ganījušās govis – tagad tur esot 7 hektāru purvs. “Pirms 4 gadiem saliku akmeņus, lai krastu aizsargātu – tagad akmeņi “aiziet” ezerā,” saka V.Puriņš. Māra Roziņa dzīvo otrpus ezeram un stāstīja, kā agrāk ar zirgu malka vesta gar krastu. “Tagad tajā vietā jāvelk garie zvejas zābaki. Blakus ezeram mežs slīkst ūdenī, pēc malkas netieku. Atbrauciet, ņemiet līdzi garos zābakus – es parādīšu!” viņa aicināja. Arī Miera ielas iedzīvotājs Kalvis Kliests uzsvēra, ka šogad līmenis ir ļoti augsts. “Pavasarī pagrabā ūdens man bija 20 centimetri, šobrīd – 5 centimetri. Kam jāsaka “paldies”?” viņš jautāja.
Rosina apsaimniekot rūpīgāk
Alūksnietis Edmunds Klints uzskata – kopš ezeru apsaimnieko “Alja”, tas vairs neesot publiskais ezers, bet tikai “Aljas”. “Visu laiku no “Aljas” ir divas tendences: vajag zušus un nārstu. Nārsts ir aizbildinājumi! Zivs zinās, kā iznārstot, tādēļ nevajag raustīt līmeni augšā – lejā. To darot, ezerā nonāk arī organiskās vielas, ezers aizaug – par to vispār nedomā! Nevajadzētu tik daudz domāt par zušiem, bet ezera apsaimniekošanu. Agrāk ap ezeru bija daudz peldvietu – šobrīd nav vairs nevienas, kur droši nopeldēties! Vēlamies, lai “Alja” ņemtu vērā arī iedzīvotāju aizrādījumus,” teica E.Klints. Rudenī ezers arī netiek ieziemots, nolaižot līmeni līdz 183,6 metriem – arī tāpēc šopavasar esot bijusi tik dramatiska situācija. M.Lietuvietis vairākas reizes iebilda, ka “par zušiem nav runa”, tie esot tikai pieņēmumi, bet argumentēti nepaskaidroja, kādēļ viņš tā apgalvo.
Iesaka mainīt noteikumus
Uzņēmējs Aivars Ezeriņš uzsvēra, ka noteikumi izstrādāti vēl padomju gados, rosinot tos pārstrādāt. Viņš pašvaldībai iesniedza vēl trīs iesniegumus par augsto līmeni – no SIA “MCD”, no iedzīvotājiem Pētera Berkuļa un Ainas Ezeriņas. Alūksnietis Gunārs Rozenbergs pauda, ka pašvaldībai ir īpašums O.Vācieša ielā pie ezera – ja pagrabā nebūtu sūkņa, tad kurtuve pludotu. “Sabrukušās laivu novietnes “Aljai” būtu jānojauc par saviem līdzekļiem, tad saprastu, kā ir, kad citiem bojā novietnes, jo pie tik augsta līmeņa pēc dažiem gadiem pārējās būs tādas pašas!” teica G.Rozenbergs. J.Jeršovs piebilda – novietņu lietotāji var vērsties tiesā ar prasības pieteikumu pret domi par mantas tīšu bojāšanu. “Tāpat arī pašvaldībai jāseko gruntsūdeņu līmenim. Noteikumos ir uzrakstīts, ka līmeni paaugstina tikai zušu nozvejas dēļ!” sacīja J.Jeršovs. Viņu Dz.Adlers pārtrauca, norādot, ka “mani neinteresē mērījumi, bet fakts, ko visi kopā gribam sasniegt”.
Tiksies atkal rudenī
Sapulces beigās visi vienojās, ka līdz 15.jūnijam līmenis nedrīkst būt augstāks par 183,8 metriem un noteikti jābūt pārplūdei, pēc 15.jūnija – no 183,5 līdz 183,7 metriem. Alūksnietis Ivars Vīksna rosināja noteikt korektas augstuma atzīmes, jo šobrīd tās joprojām tādas neesot: pie tača 183,56 metri, bet pie laivu novietnēm 183,82 metri – tam piekrita arī pārējie. Iedzīvotāji rosināja vidējo pastāvīgo līmeni noteikt vismaz 183,6 metri vai pat zemāku, ezeru ieziemot pie vidējā līmeņa atzīmes. “To visu varam izdarīt pēc 2 mēnešiem, kad tacis pēc rekonstrukcijas būs nodots ekspluatācijā. Varam tur organizēt atkal sapulci, pieaicinot mērnieku, Madonas reģionālās vides pārvaldes pārstāvi,” solīja Dz.Adlers. Iedzīvotāji rosināja arī attīrīt piekrasti un peldvietas, izvietot ezerā ātrumu ierobežojošas zīmes laivām, striktāk kontrolēt motorlaivu kustību, attīrīt iekšezeru no sapropeļa. Dz.Adlera atbilde bija īsa: “Tas viss jau ir skaidrs. Ļoti daudzus priekšlikumus nevaram realizēt, jo trūkst naudas.” Dz.Adlers apsolīja turpmāk informāciju par ūdens līmeni regulāri publiskot vismaz pašvaldības interneta mājas lapā.
