Alūksnes pilsētas svētki, tāpat kā ikviena cilvēka dzimšanas diena, ir brīdis, kad piestāt un atskatīties uz paveikto, izvērtēt labo un slikto, prast saredzēt to gan tepat, uz vietas dzīvojot, gan esot pilsētas viesim.
Patiesi – Ziemeļvidzemes pērle!Imants Mucenieks, bijušais Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs (no 1990. līdz 1994. gadam):
“Biju pirmais Atmodas laika Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs četrus ar pusi gadus. Tolaik domē bezpartiju sistēmā strādāja 35 deputāti. Darbs bija ļoti interesants – domes sēdēs katrs no deputātiem izteica savu viedokli, un reizēm bija ļoti grūti nonākt pie kopsaucēja. Tā bija tāda darba vadības meklēšana.
Tolaik galvenie domes pamatuzdevumi bija pilsētas ielu vēsturisko nosaukumu atjaunošana un denacionalizēto īpašumu atdošana to īpašniekiem. Pleskavas ielas posmā līdz Kolberģim notika apbūve, kur pašvaldībai nācās arī pārdot zemi. Taču pretēji tam, kā tas ir tagad un kas mūsdienās sagādā ievērojamas problēmas, mēs neizpārdevām tās zemes, kas atradās 50 metru joslā līdz ezeram, lai cilvēkiem ir brīva piekļuve tam.
Tāpat strādājām, lai realizētu toreizējā domes deputāta Ulda Veldres priekšlikumu atjaunot 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekli. Šim nolūkam, lai gan pašvaldības budžets bija pavisam neliels, jau tika iedalīts finansējums un sameklēti nepieciešamie laukakmeņi, taču šo ieceri mums tomēr neizdevās realizēt.
Vēl atmiņā no tiem laikiem palicis vēsturiskais notikums, ko pats vadīju – 33 tonnas smagās Ļeņina pieminekļa demontāža no administratīvās ēkas laukuma un aizvešana uz Zeltiņu kara bāzi, kur to izvietoja uz raķešu palaišanas vietas bronzas gredzena un tā tur ir joprojām.
Protams, man kā alūksnietim ir liels prieks redzēt pašreizējās pārvērtības pilsētā. Īpaši priecē vecā tautas nama un Pilssalas pārbūve, kur tagad var notikt pasaules mēroga sacensības un citi pasākumi. Skatoties fotogrāfijās un esot tur uz vietas, zūd realitātes sajūta, aizmirstos – šķiet, esmu kaut kur Eiropas vidū nevis Alūksnē! Prieks arī par ielu sakārtotību. Nu patiesi mūsu pilsētu var dēvēt par Ziemeļvidzemes pērli!”
Skaista, sena, pārsteidzošaSigita Roķe, rīdziniece, laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” viesredaktore:
“Ir pagājis pavisam neilgs brīdis, kopš esmu sākusi iedzīvoties Alūksnē. Šajā laikā daudzi man bažīgi ir vaicājuši, kā man Alūksnē klājas. Atbildu patiesi – labi, ļoti labi! Alūksne ir viesmīlīga, iekļaujoša, tāpat kā līdz šim iepazītie cilvēki. Tagad jau šķiet, ka esmu šeit sen, un nemaz nejūtos kā ieskrējusi uz īsu brīdi ciemos.
Alūksne ir viena no mūsu Latvijas skaistajām, senajām, sakoptajām, ziedošajām pilsētām.
Alūksnieši lēnām un ar pietāti pret pilsētas gadsimtiem seno vēsturi pilsētu atjauno un kopj. Un vēsture te ir uz katra soļa. Pārsteidzošā Alūksnes Jaunā pils, būvēta 19. gadsimta otrajā pusē – grezna, ar skaistu parku. Alūksnes vecā jeb Ezermalas pils, kur pašlaik ir Mākslas skola, vēl gadsimtu senāka. Vakarā pasēdot uz simtgadīgajām akmens kāpnēm, kas iestiepjas teju ezerā, un vērojot visnotaļ mūsdienīgo krāsaino strūklaku, var paprātot, kādu cilvēku spertie soļi akmeņus ir nogludinājuši. Piļu un muižu saimnieku atstātu pēdu te daudz. Visslavenākā, protams, rotonda Tempļakalnā, redzama jau no tālienes.
Pilssala – pārsteidzoša gan ar senajām Livonijas ordeņa pils drupām, gan ar lielisko mūsdienu infrastruktūru. Godalgotā, neparastā un tajā pašā laikā tik dabīgi salai piekļāvusies kafejnīcas un biroju ēka, parks, lieliskā sporta un atpūtas infrastruktūra, skanošais tilts. Galvenais, ka Pilssala ir dzīva. Tas nav skaisti sakopts objekts, kur iemaldās pa retam tūristam. Te vienmēr ir cilvēki, dažs pastaigājas, dažs – sporto. Arī tik kvalitatīva dizaina makšķerēšanas vietas diez vai kur citur ir.
Par Alūksni varētu rakstīt daudz – dažādie sporta un kultūras notikumi, skaistās puķu dobes, sastādītie kociņi. Alūksniešiem ir, ar ko lepoties, un ciemiņiem ir, ko redzēt un izbaudīt.
Vai Alūksne gatava? Nē, protams, ka ne. Vēl ir remontējamas ielas un ēkas. Vēl ir vieta pakalpojumu sniedzējiem, ražotājiem, tirgotājiem, bērnudārziem. Pilsētai vēl ir, kur augt. Un tas notiek, ja pilsēta ir laba vieta, kur veidot ģimeni, augt bērniem, realizēt ieceres, pelnīt, strādāt, atpūsties un justies droši. To es novēlu svētkos šai skaistajai pilsētai, kas pašlaik ir manas mājas, un ikvienam alūksnietim!”
