Apes radošo ideju centrā trešdien pulcējās novada uzņēmēji, lai ar saviem priekšlikumiem un ierosinājumiem palīdzētu pašvaldībai ieskicēt virzienus novada attīstības programmai 2012. – 2019.gadam. To paredzēts izstrādāt līdz šā gada beigām.
Nosaka prioritātes
“Ar uzņēmējiem pārrunājām kavējošos un veicinošos faktorus, taču kavējošo ir daudz vairāk. Tie ir saistīti ar valsts lielo birokrātiju, ar sarežģīto un ierobežojošo likumdošanu. Uzņēmēji norāda, ka nepieciešams uzlabot ceļu un sakaru infrastruktūru, sevišķi interneta pieejamību. Tas ir traucējoši, jo valsts uzņēmumi jau tagad pieprasa atskaites un citus dokumentus elektroniskā formā. Pārrunājām arī konkrētas idejas, ko vajadzētu īstenot,” stāsta Apes novada domes projektu vadītāja Santa Harjo – Ozoliņa. Viņa norāda, ka darba grupa strādās un meklēs risinājumus. Izpēte liecina, ka, izmantojot vietējos dabas resursus, novadā ir jāattīsta kokapstrāde, gaļas lopkopība, augļkopība un dārzkopība, kā arī keramika.
SIA “Lienama – Alūksne” īpašniece Gundega Sauškina uzsver, ka ir ļoti svarīgi noteiktajos ražošanas virzienos iesaistīt uzņēmējus. “Somijā katrā reģionā ir noteikta prioritāte. Ja tā ir lauksaimniecības produkcijas ražošana, tad visi savu darbību virza uz to. Tāpēc es gribētu, lai arī Apes novadā tiktu iezīmēts, kas būs galvenais. Kuras būs mūsu prioritātes, kam tiks paredzēts finansējums. Tad nauda netiks izkaisīta sīkumos. Tiesa, tas ir daudzu gadu darbs. Taču tad tiek panākta mērķtiecīga attīstība,” stāsta G.Sauškina.
Domā par kopdarbību
Gaujienas pagasta zemnieku saimniecības “Lejasrudzīši – Zvejnieki” īpašnieks Andris Jegorovs uzskata, ka visai Vidzemei vajadzētu būt gaļas un pienu ražojošam regionam, bet graudu klēts vienmēr ir bijusi Zemgale. “Zinu, ka Igaunijā 90 procenti gaļas ražotāju ir vienā lielā kooperatīvā. Lietuvā ir līdzīgi, turklāt tur zemnieki saņem valsts atbalstu. Ceru, ka arī Latvijā tā būs un varēsim savu produkciju eksportēt. Mēs varam saražot tik daudz, cik paši nevarētu patērēt,” vēlas A.Jegorovs. Zemnieku saimniecības “Mietaine” īpašniece Lilita Bernarte rosina veidot dārzeņu pārdošanas kooperatīvu jeb tirdziņu ar glabātavu. “Ja labas kvalitātes dzeramo ūdeni varētu nodrošināt arī attālākās viensētās, ne tikai pagasta centrā dzīvojošajiem, tad būtu laba iespēja attīstīt mājražošanu, piemēram, gatavot sieru,” atzīst L.Bernarte. Inese Petrova uz tikšanos atbraukusi, lai dzirdētu un izteiktu trakas idejas – kaut vai ierosināt uzcelt lidlauku. “Man ir doma, ka varētu apvienoties biškopji. Gaujienā to ir daudz, droši vien arī citur to netrūkst. Kopīgi varētu uzbūvēt Medus māju ar ūdeni, ar saldētavu, ar ziedputekšņu žāvētavu un citām lietām, lai sagatavotu bišu produktus pārdošanai,” rosina I.Petrova.
Apes novada piecos forumos tika apkopotas 635 idejas attīstībai. Tās un uzņēmēju diskusijā izteiktās domas tiks izmantotas attīstības programmā. “Pagaidām tās ir ievirzes, bet diskusijas un sarunas vēl turpināsies,” saka S.Harjo – Ozoliņa.
