Vācijas Bankas finansētajā starptautiskajā mācību seminārā “Eiroreģions – augam kopā!” piedalījās gandrīz 40 cilvēki no 13 Eiroreģionu veidojošajām Latvijas, Igaunijas un Krievijas pierobežas pašvaldībām.
Vācijas Bankas finansētajā starptautiskajā mācību seminārā “Eiroreģions – augam kopā!” piedalījās gandrīz 40 cilvēki no 13 Eiroreģionu veidojošajām Latvijas, Igaunijas un Krievijas pierobežas pašvaldībām.
Alūksnes pilsētas un rajona padomes vadītāji, sabiedrisko attiecību speciāliste tajā guvuši informāciju un pieredzi sadarbības paplašināšanai.
“Rosināt jaunas sadarbības ieceres, kuru realizācija sekmēs Eiroreģionā “Pleskava, Livonija” iesaistīto pašvaldību aktivitāti, bija mācību semināra galvenais uzdevums. Braucienā secinājām, ka katras dalībvalsts pierobežai ir savas īpatnības. Brauciens sākās Krievijas Palkinas rajona padomē, turpinājās Pitalovas, Sebežas rajonā un beidzās Zilupē, kur notika visu reģionā pārstāvēto Latvijas rajonu prezentācija. To nosacīti var dēvēt par lielo pārbraucienu dienu, jo Pleskavas apgabals platības ziņā ir gandrīz tikpat liels kā Latvija,” stāsta Alūksnes rajona padomes sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Sliņķe.
Pieredzes braucieni ir nepieciešami, jo tie paplašina priekšstatu par kaimiņos notiekošo, kā arī ļauj apzināt iespējamās sadarbības jomas. Investīcijas no valsts budžeta Pleskavas apgabalam ir vislielākās Krievijā, tāpēc izdevies apturēt ekonomisko lejupslīdi. Lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos, jāattīsta infrastruktūra, jāievieš modernās tehnoloģijas, kā arī jāmazina negatīvais priekšstats par to kā depresīvo reģionu. Tagad Pleskavai paveras jaunas iespējas, jo šis apgabals ir kontaktteritorija starp Krieviju un Eiropas Savienības valstīm. Eiroreģiona Igaunijas sekcijas prezidents Aivars Lutss novadu izrādīja, iepazīstinot ar veselības veicināšanas centru Otepē, ar nesen ekspluatācijā odoto Pilvas apriņķa ēku, ar ērtībām, ko piedāvā atpūtas centrs Vjarskā, ar novada ekomuzeju. Vietējais uzņēmējs iecerējis veidot akvaparku. Tomēr ar trim dienām ir par maz, lai iepazītu tik plašu Eiroreģiona teritoriju, tāpēc Latvijas pierobežu vairāk nācās vērot caur autobusa logu.
Galvenais šķērslis pārrobežu sadarbībai ir sarežģītā robežas šķērsošanas kārtība. Krievijas Federācijas pārstāvis Viktors Mihailovs uzskata, ka lietderīgi būtu ieviest bezvīzu režīmu. Šis jautājums veiksmīgi tiek risināts ar Vāciju, Franciju un Spāniju, bet sarunas pagaidām ir bez rezultāta ar tuvākajiem kaimiņiem – Baltijas valstīm. Alūksnes domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš norādīja, ka no robežšķērsošanas punktiem, kas minēti Latvijas Satiksmes ministrijas 1996.gada noteikumos, tagad darbojas vairs tikai četri. Slēgts arī punkts Pededzē, tas negatīvi ietekmē abu valstu pierobežas rajonu ekonomisko attīstību.
Projekta “Eiroreģions – augam kopā!” vadītājs Hainers Berrs atzinīgi vērtē, ka Eiroreģiona veidošana ir iniciatīva “no apakšas”. Viņš iesaka izvērtēt pārrobežu sadarbības pieredzi, kāda ir Bavārijai, Saksijai. Tā liecina, ka veiksmīgai sadarbībai ir vajadzīgas labas idejas, cilvēki, kuri tās realizē, un nauda. Līdz šim Eiroreģions finansiāli ir maz atbalstīts, tāpēc visām tajā iesaistītājām pašvaldībām aktīvāk jāpopularizē savas idejas. Ir jāveido kopīgi sadarbības projekti, kas ļautu arvien plašākai sabiedrībai piedalīties pārrobežas sadarbības ieceru īstenošanā.
