Bērnudārza audzēkņi skrien, rāpjas un šļūc pa slīdkalniņu. Četri no viņiem – gumijas zābakos. Košos un modernos, bet neizskatās, ka viņiem būtu ērti kāpelēt. Ja dzīve cieši saistīta ar lauku darbiem un dubļiem, cits gumijniekos iekāpj rītā un izkāpj vakarā. Veselībai nāk par labu, ja iztiek bez pārspīlējumiem.
Slodze jāizlīdzina
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ārstam, ortopēdam un bērnu ķirurgam Andrim Jumtiņam jautājums par gumijniekiem sagādā krietnu jautrības brīdi. Viņš atzīst, ka jautājums ir negaidīts. “No ortopēdiskā viedokļa, plati, ērti apavi nav nekas slikts, ja vien ir supinators, kas nodrošina vienmērīgu slodzes sadalījumu. Gumijnieki ir labāki par iesnām no slapjām kājām,” viņš vērtē.
Kvalitatīviem gumijniekiem supinators jeb pacēlums, kas atbalsta pēdas izliekumu, visticamāk esot, taču tāds diez vai ir lētākajiem un vienkāršākajiem. Tad nepieciešams izlīdzēties ar ieliekamām pēdiņām. Jārēķinās, ka gumijnieki nelokās un ilgstoša staigāšana šādos apavos ir papildu slodze potītes locītavai un kāju muskuļiem. Tad jau labāk pārmaiņas pēc iekāpt gumijas kalošās, taču jāņem vērā, ka gumijas apavu noslēgtā, neelpojošā vide ir labvēlīga sēnīšu saslimšanām. Bērniem tas nav tik aktuāli, bet pieaugušajiem – gan.
Nepieciešama dažādība
“Vasarā biju Zviedrijā, kādā atrakciju parkā ievēroju, ka lielākā daļa bija gumijas zābakos, jo laiks tiešām bija slapjš. Tā ir praktiskāk. Latvijā drīzāk ir cita nelaime – piecietīs šaurus, nepraktiskus apavus, jo grib izskatīties stilīgi,” novērojis ortopēds. Sevišķi purngalā šauri apavi var provocēt pirkstu deformācijas, tāpat dāmām vajadzētu krietni izvērtēt, cik bieži valkāt augstpapēžu kurpes.
Ja gumijnieki ir uz stundu, divām, satraukumam nav pamata. Svarīgāk ir dienas gaitā nodrošināt dažādību – lai ir apavi ar pacēlumu, dažāda augstuma papēžiem. A. Jumtiņš piesardzīgi vērtē ieteikumus staigāt vienmēr plikām kājām un gumijnieku lēzenās liestes pielīdzināšanu parastai grīdai. “Ar plikām pēdām ir veselīgi iet, bet ne jau visu laiku un pa plakanu grīdu. Veselīga ir pastaiga pa zāli, smiltīm, oļiem, rupju granti,” atgādina ortopēds. Staigāšana plikām kājām turklāt pielīdzināma norūdīšanās procedūrai. Taču to nevar uzsākt pēkšņi un drēgnās dienās. Vienkāršāk un pareizāk ir sākt vasarā un nepārtraukt līdz ar pirmajām vēsajām dienām.
