Nevaru aizmirst, cik klusu izdzisa sirmgalve. Tikai viegla nopūta lika pievērsties krēslā sēdošajai sievietei un secināt, ka neko vairs nevar palīdzēt.
Nevaru aizmirst, cik klusu izdzisa sirmgalve. Tikai viegla nopūta lika pievērsties krēslā sēdošajai sievietei un secināt, ka neko vairs nevar palīdzēt. Viņa nebija sūdzējusies ne par sāpēm sirds apvidū, ne arī par ko citu. Šaubos, vai večiņa kādreiz bija devusies pie ārsta ar kādu sāpi. Visiem likās, ka sirds viņai ir stipra, bet tā pēkšņi apstājās… Tik nemanāma un trausla ir robeža, kas šķir dzīvību un nāvi! Turklāt to pārkāpj ne tikai gados veci cilvēki.
Kas uzņemsies izšķirt, kad ir un kad nav apdraudēta cilvēka dzīvība? Šaubos, vai tagad neatliekamo medicīnisko palīdzību riskē saukt tie, kam makā nav lieku latu. Tikai šā dienesta mediķu ziņā ir noteikt, kad izsaukums ir pamatots un kad ne. Veselības ministrs Gundars Bērziņš jau secinājis, ka atsevišķos gadījumos samaksa pieprasīta par pamatotu izsaukumu. Cik ir nepamatotu maksu, par kurām viņš pat nenojauš? Pirms 1.aprīļa esot strauji palielinājies neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaits. Sistēma bija pārslogota un nespēja nodrošināt pacientu apkalpošanu. Radās bažas, ka nevarēs palīdzēt cilvēkam, kura dzīvība būs apdraudēta.
Jā, droši vien nevajadzēja gaidīt, kad pienāks brīdis, ka “ātrie” atbrauc par vēlu. Tomēr nav saprotams, kāpēc vienlaikus ar maksas noteikšanu par nepamatotiem izsaukumiem nevarēja nodrošināt primārās veselības aprūpes pieejamību. Kad ģimenes ārstiem ir brīvdienas (tās, protams, ir vajadzīgas), daudziem nav iespēju saņemt medicīnisko palīdzību. Vai tiešām ir jāmirst, lai būtu tiesības cerēt, ka ārsts atvieglos sāpes? Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” mediķi atzina, ka viņus apmierina reforma un algu palielināšana, piemērojot koeficientu 2 par ārsta likmi. Turpretim pacientiem nākas atcerēties kādreiz populāro teicienu, ka slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. Palielinoties maksas medicīnas īpatsvaram, arvien biežāk secinām – tas, kurš maksā, pasūta mūziku.
Pēc Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” aprēķiniem Latvijā gaidāma straujākā iedzīvotāju skaita samazināšanās. Līdz 2050.gadam iedzīvotāju skaits saruks par 19,2 procentiem – no 2,3 miljoniem līdz 1,8 miljoniem cilvēku. Nav informācijas, kā veikti aprēķini, bet perspektīva ir drūma. Acīmredzot demogrāfisko krahu neglābs pabalstu palielināšana. Nezinu, cik lielā mērā dzīves ilgumu un veselību ietekmē iespējas lietot pilnvērtīgu pārtiku. No pagājušā līdz šā gada martam Baltijas valstīs vislielākā inflācija ir bijusi Latvijā, patēriņa preču cenas palielinājušās par 6,4 procentiem. Šāgada pirmajos trīs mēnešos pārtikas produkti kļuvuši dārgāki par 4,6 procentiem. Arī uz apģērbu, apavu un pakalpojumu cenām būtisku ietekmi atstāj degvielas sadārdzināšanās. Minimālās algas un pensijas saņēmējiem ir jāizvēlas, par ko maksāt. Veselība katram ir visdārgākā, bet to parasti neuzskata par pirmās nepieciešamības “preci”.
