Ginesa rekordu grāmatā kā indīgākā sēne pasaulē minēta arī pie mums sastopamā zaļā mušmire.
Ginesa rekordu grāmatā kā indīgākā sēne pasaulē minēta arī pie mums sastopamā zaļā mušmire.
90 procentos nāves gadījumu, ko izraisījušas saindēšanās ar sēnēm, vainojama tieši zaļā mušmire, jo sārtā mušmire ar baltajiem punktiņiem ir viegli atpazīstama. Atkarībā no cilvēka svara nāvējoši ir pieci līdz septiņi miligrami toksīna, ko satur zaļā mušmire, jeb 35 grami svaigas sēnes. Vēstures vēsta, ka no saindēšanās ar zaļo mušmiri miris kardināls Džulio di Mediči, pāvests Klements VII un ar to noindēts Romas ķeizars Klaudijs.
Tas, protams, neatturēs sēņotājus doties uz mežu. Pēc ražena lietus atkal spīd saule un zaļajās sūnās aicina simtiem sārtu, dzeltenu, brūnu un bēšu cepurīšu. Tiesa, nav iespējams visas pazīt. Latvijā līdz šim zināmas 1080 cepurīšu sēņu sugas, bet sēņotāji par labām atzinuši
20 līdz 30, turklāt lielākā daļa ir ēdamas sēnes. Apmēram 30 sugas ieskaitītas indīgo sēņu plejādē. Par suņu sēnēm dēvējam tās, kuras nemēdz likt grozā. Zinātnieki nav noskaidrojuši to nozīmi pārtikā. Šogad ar sēnēm saindējušies vairāki cilvēki, turklāt kāda 68 gadus veca Ērgļu pagasta iedzīvotāja mirusi. Tas nozīmē, ka grozā liekamas tikai tās cepurītes, par kurām esat droši – tās ir ēdamas. Ja ir šaubas, labāk atstāt mežā. Turklāt nevajadzētu indīgās un nepazīstamās sēnes spārdīt, jo tās ir vajadzīgas kokiem.
Daudzi uzskata, ka indīgas sēnes var noteikt pēc smaržas un garšas – tās esot rūgtas. Izrādās, ka daudzām indīgām sēnēm var būt laba garša un smarža, piemēram, zaļā mušmire smaržo pēc medus un garšo pēc riekstiem. Speciālisti iesaka uzmanīties arī no bekām. Rūgtās garšas dēļ nav ēdama parastā žultsbeka un dažas citas bekas, vāji indīga ir retā velna beka. Saindēšanās gadījumā noteikti jāmeklē ārsta palīdzība, kā arī nekavējoties jāizraisa vemšana un jāiedzer 30 grami aktivētās ogles.
Tomēr sēnes ir cildināms ēdiens. Tās ir vajadzīgas cilvēkiem, kuri strauji aptaukojas. Sēnes ir veidotas no ļoti cietas vielas – hitīna, kas ilgi saglabājas gremošanas traktā, jo ir grūti sagremojams, tāpēc spēj remdēt nemitīgu ēstgribu. Tāpat sēnes palīdz dažādu slimību ārstēšanā. Svaigas rudmieses noder tuberkulozes ārstēšanā, baravikas mazina stenokardiju, bet veciem cilvēkiem un bērniem tās noder rahīta profilaksē, kā arī pret apsaldējumiem un apdegumiem. Turklāt sēņu uzturvērtība ir respektējama. Tās ir līdzvērtīgas dārzeņiem – augu valsts produkts ar mazu kaloriju daudzumu, kas sastāv no ūdens, satur nedaudz tauku un ogļhidrārtu. Sēnēs ir daudz olbaltumvielu, kā arī minerālvielas, vitamīni un citas noderīgas vielas.
