Arodapmācības un rehabilitācijas centra “Alsviķi” pārstāvji ir atgriezušies no starptautiskas studiju vizītes Atēnās (Grieķija), kur diskutēja par nedzirdīgo un cilvēku ar dzirdes traucējumiem integrāciju sabiedrībā.
Arodapmācības un rehabilitācijas centra (ARC) “Alsviķi” pārstāvji ir atgriezušies no starptautiskas studiju vizītes Atēnās (Grieķija), kur diskutēja par nedzirdīgo un cilvēku ar dzirdes traucējumiem integrāciju sabiedrībā.
No ARC uz Grieķiju devās audzēkne Marika Kļava, kas ir nedzirdīga, arodskolotāja Velga Vimba un zīmju valodas tulks Ritma Egle. Atēnās piecu valstu – Latvijas, Grieķijas, Zviedrijas, Maltas un Islandes – pārstāvji diskutēja par profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu personām ar invaliditāti, tostarp personām ar dzirdes traucējumiem.
“Pērn pavasarī mūsu centra projektu menedžere Tamāra Kaupuža piedāvāja izstrādāt starpvalstu projektu. Audzēkņi vēlējās uzzināt, kā dzīvo nedzirdīgie jaunieši citās valstīs, kā viņi atpūšas, izglītojas, atrod darbu un kādā valodā sarunājas. Uzrakstījām projektu “Nedzirdīgie un dzirdīgie jaunieši Eiropā”. To atbalstīja, tā radās iespēja doties uz Grieķiju,” stāsta R.Egle.
Brauciens uz Grieķiju notika programmā “Jaunatne Eiropai”. Tā ir daudzpusīga programma, tās mērķis ir arī nedzirdīgo jauniešu integrācija sabiedrībā. “Piedalījāmies diskusijā, kur galvenās tēmas bija: nedzirdīgo jauniešu izglītība un karjera; zīmju valoda, rasisms un ksenofobija; dzīves kvalitāte; kā jaunās tehnoloģijas palīdz nedzirdīgajiem. Prezentējām savu centru un valsti, kā arī strādājām grupās,” saka V.Vimba.
ARC pārstāves uzzināja, kā citās valstīs sabiedrība izturas pret nedzirdīgajiem. Piemēram, citviet nedzirdīgajiem jauniešiem par augstākās izglītības iegūšanu nav jāmaksā. Ja Grieķijā kādā kursā mācās nedzirdīgais, pārējie studenti mācās zīmju valodas kursos, lai varētu ar viņu komunicēt un vajadzības gadījumā palīdzēt.
“Latvijā, tāpat kā Maltā, bērni skolā nelabprāt rotaļās iesaista nedzirdīgo, tādēļ bērni jūtas atstumti. Pārrunājām, kādas nedzirdīgajiem ir problēmas, dzīvojot sabiedrībā: braucot sabiedriskajā transportā, dodoties pie zobārsta, iepirkties un tamlīdzīgi. Nedzirdīgajiem ir grūti, jo viņi daudz ko neuzzina. Piemēram, ja Rīgas autoostā paziņo par izmaiņām, ka šoreiz autobuss aties no citas platformas nekā ierasts, nedzirdīgais gaida turpat, jo viņš šo informāciju nedzird,” klāsta R.Egle.
Viņa uzskata, ka šādos gadījumos vajadzētu izvietot informatīvus uzrakstus, lai arī nedzirdīgie to uzzinātu. “Ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu pārstāvji atzina, ka televīzijas raidījumos un filmās biežāk vajadzētu rādīt arī titrus,” saka R.Egle.
Grieķijā ARC pārstāves devās arī nelielā ekskursijā, apskatot Akropoli, Monastiraki un citas ievērojamas vietas.
