To, ka izklaides iespēju televīzijā pietiek, noliegt nevar.
To, ka izklaides iespēju televīzijā pietiek, noliegt nevar. Tas nav nekas slikts, ja cilvēki var ērti iekārtoties atpūtas krēslā vai dīvānā, lai, izklaidējoties un acis no ekrāna neatraujot, vērotu, kādus – vairāk vai mazāk nežēlīgus jokus – ar cilvēkiem izspēlē dzīve. Īpaši, ja tai palīdz, piemēram, dažādu realitātes šovu veidotāji.
Nepiederu cilvēkiem, kas tad, kad sāk rādīt kārtējo realitātes šovu, steidzas izslēgt televizoru vai pārslēgt uz citu kanālu. Skatos šovus, jo dažbrīd tas ir labākais no piedāvāto raidījumu klāsta. Labāk realitātes šovs nekā kārtējā kriminālfilma, kurā pieci drosmīgi policijas vīri meklē slepkavu, kas nogalinājis vairākus cilvēkus, kur kadrs pēc kadra piesātināts ar šaujamieročiem, spožiem nažiem, asinīm, sprāgstošām automašīnām un citu šīm filmām piemērotu atribūtiku.
Realitātes šovi kļuvuši par modes lietu, tāpēc apbrīnas vērta ir veidotāju izdoma, lai tikai raidījums pārspētu citus. Īpaši, ja runājam par šoviem, kas tapuši ārzemēs, bet tagad nodoti arī latviešu skatītāju vērtējumam. Interesanti vērot skaistas sievietes, kas visas vienādi naivi cer, ka kļūs par miljonāra, kas patiesībā nav miljonārs, bet traktorists, sievu, puišus, kas gatavi izrādīties, kā vien prot, lai viens no viņiem iekarotu skaistās Mirjamas sirdi, nezinot, vai skaistule ir viņš vai viņa, materiāli labi situētu vecpuisi, kam piedalīšanās realitātes šovā ir gandrīz vienīgā iespēja tikt pie sievas. Vēroju notiekošo un domāju, vai arī latvieši ielaistos šādā avantūrā? Šaubos, lai gan arī pie mums cilvēki vēlas tikt pie naudas, sievietes – pie vīra un otrādi. Tomēr šāds veids man šķiet nepieņemams. Pozitīvāk vērtēju “Ekstremālās pārvērtības” un “Remontējam ģimeni”, tikai žēl, ka cilvēku, kas pasaulslavenu plastikas ķirurgu, stilistu, zobu tehniķu, kosmetologu un frizieru pūļu rezultātā kļūst par
10 gadiem jaunāki un nenoliedzami skaistāki, ir tik maz. Domāju, ikviens no mums gribētu būt par šā šova dalībnieku, lai vismaz uz brīdi sajustos kā cilvēks, kam nav jāatliek vizīte pie zobārsta vai friziera, kas ar vieglu roku var iztukšot drēbju skapi, lai iegādātos jaunas. Kur tad vēl māja, kas septiņās dienās tiek izmainīta līdz nepazīšanai. Redzētais krūtīs rada smeldzi, jo apzinos, ka tas ir realitātes šovs, kas nav domāts man. Varbūt vaina ir manī, tevī, vēl kādā? Apzinoties, ka nespējam paši šos sapņus piepildīt, mēs ļoti vēlamies, lai kāds cits vismaz reizi piepildītu kaut vienu no tiem, ja ne citādāk, tad ar kārtējā realitātes šova palīdzību. Ļoti gribas kaut uz brīdi izrauties no šova, ko saucam par ikdienas dzīvi.
