Apes novada, Apes pilsētas un Apes pagasta iedzīvotāji vāc parakstus, paužot savu vēlmi pievienoties Alūksnes novadam nevis Smiltenes novadam, kā to ir plānojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Vēstuli ar parakstiem plānots adresēt VARAM ministram Jurim Pūcem, Apes novada domes priekšsēdētājam Jānim Libertam un Alūksnes novada domes priekšsēdētājam Arturam Dukulim. Šīs akcijas motivāciju turpinājumā publikācijā skaidro domubiedru pārstāve, ilggadēja apeniete Ilze Sproģe.
Redakcija
Kā negaiss klajā laukā mūs pārsteidza 11. aprīļa informācija par Latvijas novadu teritoriālo reformu. Laikraksts “Ziemeļlatvija” (Valkas, Strenču, Smiltenes novads) 12. aprīlī savā 1. lappusē saka – jaunā novadu karte sazīmēta, daļa iedzīvotāju “ķer pie sirds”. Tas pats sakāms par Api – sašutums, neziņa… Kāpēc? Noklausījos arī datorā tiešraidi, kad Rīgā VARAM 10. aprīlī prezentēja karti, kur vispār netika minēti kritēriji, pēc kādiem veikta apvienošana, jo tādu vēl nebija. Kas prezentēja? Latvijas Mobilā telefona (LMT) vadītājs Juris Binde, kartogrāfs no “Jāņa Sētas”, nevis tie cilvēki, kuri pārzina Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Ar Alūksni taču mēs esam kopā izgājuši iekārtas maiņu Latvijā, Baltijas ceļu, barikāžu laiku, īpašumu, zemes atgūšanu, politiski represēto realibitāciju, kas turpinās vēl pašlaik, Latvijā to izgaismojot filmās.
Par preses materiāliem
un citu
9. aprīlī Apes novada mājas lapā ierakstīts – 4. aprīlī Apes novada priekšsēdētājs Jānis Liberts un priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju Smiltenē tikās ar VARAM ministru Juri Pūci, Smiltenes novada vadību – priekšsēdētāju Gintu Kukaini, kā arī ar Smiltenes novada uzņēmējiem, lai diskutētu par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu. 8. aprīlī Apē bija iedzīvotāju tikšanās ar Apes un Alūksnes novadu vadību, kurā diskutēja par pievienošanos Alūksnei (publikācija 12. aprīļa “Alūksnes un Malienas Ziņās”). Tajā nekas neliecināja, ka jau 4. aprīlī Smiltenē bijušas sarunas. Apes vadītāji izvairījās no informācijas, vai Apes domē ir pieņemts kāds lēmums. Taču “Latvijas Avīzē” (publikācija 11. aprīļa numurā) ir teikts, ka lielajām pilsētām būs jādalās ar līdzās esošām teritorijām, kas izsaucis vietējo līderu neizpratni. “Apes novads savukārt ir apmierināts, ka nesadalīts pievienots Smiltenei.” Kāpēc? Nav informācijas, kas tādu lēmumu pieņēmis. Kāpēc nevar dalīt novadu? Tagad var saprast, kāpēc 4. aprīlī Apes novada vadība Smiltenē tikās ar VARAM ministru Pūci. Tātad viss notika aizmuguriski. Apes novada domes sēdes apeniešiem nav pieejamas kopš ēkas remonta 2008. gadā un notiek mazā, nepiemērotā telpā.
Kāpēc tā notiek Apē?
Šoreiz nerunāšu par tiem labajiem darbiem Apē, novadā kopā ar Alūksni, igauņiem, par to jau ir daudz informācijas.
Atbilde ir viena – Apei ir tikai divas deputātes no deviņiem deputātiem un iedzīvotāju ilgstoša uzticēšanās vienam cilvēkam – Astrīdai Harju. Tas novedis pie tā, ka apenieši neveidoja vairākas vēlētāju apvienības, kā to darīja Trapenē, Virešos, Gaujienā. Tā bija kļūda! Pēc pašreizējā vēlēšanu likuma no katra saraksta kāds iekļūst deputātos. Iznākums ir tāds: Apei 1426 iedzīvotāju, divi deputāti; Gaujienai – 893 iedzīvotāju, divi deputāti, Trapenei 700 iedzīvotāju, trīs deputāti, Virešiem 615 iedzīvotāju, divi deputāti. Tātad šie trīs pagastu deputāti lemj Apes lietas, par kurām, iespējams, neko nezina. Motivācija pievienoties Smiltenei no Apes domes vadības puses – uzņēmējiem, braucot uz Rīgu, Smiltene pa ceļam. Bet cik ir tādu? Tā nav iedzīvotāju lielākā daļa. Kā bijusī “Breša zemniece” ( no 1989. līdz 2014. gadam), tehnikas uzturēšanai un citu lietu pārraudzībai, braucu visur – uz Gulbeni, Priekuļiem, Cēsīm, Valmieru utt.
Kāpēc novadi cīnās, lai sev iezīmētu lielāku iedzīvotāju skaitu?
Publikācijās lasu: novada statusu saglabātu arī pašvaldības, kur kā attīstības centrs ir Līvāni, Smiltene, Sigulda, tām pievienojot vairākus nelielos novadus. Smiltenes novadā iedzīvotāju skaits uz 2019. gada 1. janvāri ir 12,727. Iedzīvotāju skaits – tā ir nauda katram novada centram, bet cik naudas atnāks no Smiltenes uz Api 50 – 55 kilometru attālumā? Cik deputātu no Apes, vai kāds vispār tiks ievēlēts? Es pārstāvu Apes pensionārus, uz mums skatās kā nevērtīgiem cilvēkiem, bet tā nav. Zinu, ka galvenais Apes ienākumu avots ir īpašuma, zemes nodoklis, kas ir katram lauku un mazpilsētas iedzīvotājam, ne tikai uzņēmējiem. Īpašuma un zemes nodokli mēs maksājam visi iedzīvotāji Apes novadam. Tie ir esošie īpašnieki, tie, kas zemi un citus īpašumus iznomā un likumā noteiktā kārtībā no saņemtās nomas naudas maksā nodokļus. Nav manā rīcībā datu, cik procentu no kopējās summas maksā Ape, kur ir iedzīvotāju vairākums.
Kas ar Smilteni?
Apes novada vadība ir noslēgusi līgumu ar Smiltenes novada domi un pašvaldības policiju par darbu Apes novadā. “Apes Novada Ziņas” martā publicējušas atskaiti par 2018. gada rezultātiem. (Smiltenes novada Pašvaldības policija Apes novada teritorijā patrulēja 44 reidos un sastādīja 9 administratīvos pārkāpumu protokolus: par smēķēšanu neatļautās vietās – 1, vides piesārņošana – 1, dzīvnieku turēšana, labturība – 1, alkohola lietošana sabiedriskās vietās – 1, gājēju pārvietošanās tumšajā diennakts laikā bez atstarojošās vestes – 5. Smieklīgi! Mūs sargā darbīgā Alūksnes policija un no dedzināšanas – Apes ugunsdzēsības posteņa puiši.
Smiltene man nav sveša pilsēta, tā ir manas izglītības mūža garumā devēja, mana agrās jaunības vieta. Braucot uz turieni, domāju, vēroju tās izaugsmi 55 gados, kopš mani nosūtīja darbā uz Alūksnes rajonu. Šeit – Alūksnes, Apes novados – ir ritējis mans darba mūžs, te ir iegūta dzīves pieredze, te ir mana laika biedri.
Ja mūs iezīmē, nolemj pievienot Smiltenei, tad tas ir netaisnīgi, jo mēs taču tik un tā būsim ar Alūksni. Lietosim ceļus, piedalīsimies kultūras dzīvē un citos kopīgos pasākumos, bet naudu saņems Smiltene.
Ar karšu pārzīmēšanu Latvijā sekas par pieļautām kļūdām jūtam arī tagad pēc 100 gadiem!
Pēc vēstures materiāliem
1919. gada 18. februārī igauņu mācītājs Jānis Ramans, Latvijas armijas kapteinis Jorģis Zemitāns parakstīja vienošanos par igauņu palīdzību Latvijas atbrīvošanā, Igaunijai pretī solot Latvijas teritorijas. Un tā Valkas labākā daļa tika igauņiem, tas skāra piecus Valkas apriņķa un divus Valmieras apriņķa pagastus, arī Valmieru un Api, kas zaudēja daļu no Jaunrozes pagasta. Šo lūgumu nespēja mainīt 1920. gada starptautiskā šķīrējtiesa. Igaunijā – Jaunrozē, Vaidavas ielokā ir palikusi latviešu kapsēta, kuru 80. gados pirmo reizi apmeklēju ar skolotāju Rasmu Harju, ejot pāri upei pa laipu, kuras šobrīd nav. Uz turieni apenieši brauc Igaunijas teritorijā pa apkārtceļu kopt skolotāja, folklorista Dāvja Ozoliņa kapu – piemiņas vietu.
Līdzību es saskatu tajā faktā, ka Smiltene ar Api ir salīgusi vienošanos par kaut ko, un tāpēc esam kartē kopā ar Smilteni.
Apeniete Ilze Sproģe
