Silva Zariņa, Zeltiņu pamatskolas direktore
Apdomāties un tad lemt
Maz ko var darīt, mainīt, ietekmēt vietējie deputāti. Lēmumus pieņem lielākas amatpersonas. Tomēr gribētos, lai būtu lielāka skaidrība par reāliem risinājumiem. Nav neviena konkrēta papīra, konkrēta likuma, ir tikai runas. Šobrīd mēs nezinām, kas mūs sagaida. Nav ne skaidrības par algām, ne par to, cik skolotāji varēs strādāt. Tas ir psiholoģiski smagi. Līdz šim vietējā pašvaldība domāja par savu skolu, bet šaubos, vai lielajā novadā tā būs. Mums skola ir izremontēta, ir tehniski nodrošināta, bet, protams, risināmās problēmas vēl ir. Domāju, ka lauku skolām noteikti jāpastāv. Vismaz sākumskolas izglītība jāiegūst tuvāk savai dzīvesvietai, tas varētu būt filiāļu variants. Tieši par to vajadzētu cīnīties deputātiem jaunajā novadā. Jaunajai domei ieteiktu pirms jebkura lēmuma pieņemšanas izvērtēt to no visām pusēm. Jārīkojas apdomīgi. Vairāk jāpauž arī savs viedoklis, jādara tas zināms sabiedrībai, lai nav noslēpumainības.
Olīvija Jēģere, Ilzenes pamatskolas direktore
Mazākie būs par
apgrūtinājumu
Vai tas, ko teikšu, tiks sadzirdēts? Vai kas mainīsies… Iecere par programmu “nauda seko skolēnam” nav reāla, tad tiks slēgtas vēl mazās skolas. Kur paliek sludinātā pieejamība? Mēs taču novadā stājamies, lai būtu lielākas iespējas, bet šķiet, ka būs tieši pretēji. Pieļauju, ka novadā lielajām skolām nauda paliks pāri, bet mums tās nepietiks. Skats uz nākotni nav optimistisks. Bērni jāmāca, tas nekur nepazudīs. Ceru, ka nenonāksim pie varianta, ka mācības notiks internetā. Pašvaldību sistēmā pagasta padomes par savām skolām rūpējās, darīja visu iespējamo un arī neiespējamo. Tomēr šaubos, vai lielo novada domi tik ļoti interesēs mazās lauku skolas, tās pat būs par apgrūtinājumu. Katra skola nāks ar savām prasībām, katra gribēs strādāt modernā un labiekārtotā vidē. Būs jādala draudzīgi. Atliek vien cerēta, ka novada vadība būs saprotoša, strādās un apzināsies. Gribētos, lai jaunā novada dome strādā tā, ka mums nav jākaunas.
Mareks Bērtiņš, Strautiņu pamatskolas vecāku padomes priekšsēdētāja vietnieks
Ja ne labāk, tad arī ne sliktāk
Kamēr skolas uzturēja pagasta padomes, viss bija kārtībā. Katrs centās pēc labākās sirdsapziņas. Pēc novadu izveides nav pārliecības, ka būs tāpat kā līdz šim. Tomēr gribētos, lai nav arī sliktāk, vismaz saglabājas iepriekšējā līmenī. Domājot par to, kuras skolas atstāt un kuras likvidēt, būtu jāvērtē katra skola atsevišķi. Ja skolā ir tikai 50 bērni un 20 kilometru rādiusā ir skola, ar ko apvienoties, tad to vajadzētu darīt. Tomēr ja bērnam sešos no rīta jāsēžas autobusā, lai nokļūtu līdz mācību vietai, tas nav normāli. Tad tai mazajai skolai vajadzētu būt. Daudz tiek dzīvots ar vecajām rezervēm. Visiem zināms, ka pēc 20 gadu kalpošanas santehnika ir nolietojusies, bet remonti tiek veikti tikai tad, kad tiešām tā ierīce nedarbojas, atliek līdz pēdējam. Bet to jau vajadzētu plānot un darīt laikus. Tāpat arī ir bijušas situācijas, kad labi sāk remontus, bet finansējuma sāk pietrūkt un darbi tiek padarīti ne tik kvalitatīvi.
