Ar nākamo gadu ir plānots ieviest celtniecības darbu un būvobjektu obligāto civiltiesisko apdrošināšanu.
Ar nākamo gadu ir plānots ieviest celtniecības darbu un būvobjektu obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Tas sadārdzinās būvniecības izmaksas, jo iemaksājamās prēmijas ierēķinās tāmēs kā būvniecības darbu izmaksas.
Pašlaik Ministru kabineta noteikumi “Par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu būvniecībā” vēl ir tikai projekta līmenī. Paredzēts, ka tie neattieksies uz būvuzņēmējiem, kuri būs saņēmuši būvatļauju pirms noteikumu spēkā stāšanās dienas – 2005.gada 1.janvāra.
Civiltiesiskā atbildība būs jāapdrošina būvdarbiem, kam nepieciešama būvatļauja. Apdrošināšanas objekts būs būvētāja vai būvuzņēmēja civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības (vai to seku) rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai, nodarītajiem tiešajiem zaudējumiem trešo personu mantai, kas saistīti ar būvdarbu veikšanu.
“Projekts paredz garantēt trešo personu aizsardzību. Piemēram, ja cilvēks iet garām vietai, kur notiek būvdarbi, un gūst traumu, vai arī tiek kaitēts viņa īpašumam, tad viņš saņems atlīdzību no apdrošinātājiem. Godīgi nav tas, ka, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, būvuzņēmēja minimālais atbildības limits līdz būves nodošanai ekspluatācijā nedrīkstēs būt mazāks par 30 procentiem no kopējās būvniecības līguma cenas. Tas nebūtu taisnīgi pret mazajiem būvuzņēmējiem, kas neatrodas lielākajās Latvijas pilsētās, tostarp Alūksnē. Uzskatu, ka šo procentu likmi vajadzētu diferencēt atkarībā no vietas, kur atrodas būvobjekts – pilsētā, laukos. Turklāt projektā minēts, ka būvobjekta garantijas laiks nedrīkstēs būt mazāks par 15 procentiem no kopējās līguma cenas tam līgumam, kas noslēgts starp būvuzņēmēju un pasūtītāju,” stāsta akciju sabiedrības “Baltikums” Alūksnes klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Inta Baumane.
SIA “MCD”, kas veic celtniecības darbus, īpašnieks Aivars Ezeriņš uzskata, ka procentu likmi vajadzētu samazināt. “Tas nav normāli, ja būvuzņēmējam no peļņas procentiem desmitā daļa jāatdod apdrošinātājam. Uzskatu, ka būvobjekti ir jāapdrošina, bet vismaz divreiz ir jāsamazina procentu likme,” saka A.Ezeriņš.
Projektā paredzēts, ka trešās personas mantai nodarītos zaudējumus novērtēs, ievērojot kompensācijas principu un mantas vērtību zaudējuma rašanās brīdī. Trešās personas dzīvībai un veselībai nodarītais kaitējums, ko sedz apdrošinātājs, būs izdevumi saistībā ar ārstēšanu, pārejošu darbnespēju, darbspēju zaudējumu vai nāvi. Apdrošinātājs neatlīdzinās zaudējumus, kas radušies nepārvaramas varas dēļ; morālo kaitējumu; zaudējumus, kas izriet no līgumsaistību pārkāpumiem un citos gadījumos.
