Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielinājums grāmatām par 16 procentiem ar šo gadu rada bažas gan grāmatu tirgotājiem, gan lasītājiem. Tā kā grāmatas nav pirmās nepieciešamības prece, tās pirks mazāk, bet paredzama bibliotēku apmeklējuma palielināšanās.
SIA “Donita” direktore Spodra Matisāne atzīst, ka šajā gadījumā līdzjūtība jāizsaka visai latviešu tautai, jo no grāmatām tiek iegūts daudz vairāk garīgo vērtību nekā no citiem informācijas līdzekļiem.
Svarīgāk būs izdzīvot
“PVN palielinājums grāmatām ir ļoti būtisks, tādēļ cilvēki tās pirks mazāk. Diemžēl vajadzību piramīdā grāmatas nav prioritāte, tādēļ cilvēks vispirms domās, kā izdzīvot. Grāmatu tirgotājam algu maksā pircējs, tādēļ šis politiķu lēmums ir ļoti sāpīgs. PVN grāmatām ir palielināts par 16 procentiem. Ja, piemēram, grāmata maksāja trīs latus, tad tagad tā būs par 48 santīmiem dārgāka – tas ir daudz,” saka S.Matisāne.
Viņa uzsver, ka Eiropā šādi brīnumi nenotiek. “Citur Eiropā grāmatām nav tik liels PVN – atskaitot Dāniju, kur tas ir 25 procenti.”
Mācību grāmatas pirks mazāk
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas bibliotekāre Anita Reinerte vērtē, ka PVN palielinājuma dēļ skolai varēs iepirkt mazāk mācību grāmatu.
“Likums nosaka, ka valsts piešķir naudu mācību grāmatu iegādei, bet pašlaik vēl nezinām, cik un vai vispār šogad tam būs paredzēti līdzekļi. Pašlaik bērni ir apgādāti ar grāmatām. Ja nebūs līdzekļu par ko pirkt jaunas grāmatas, tad mācīsies no vecajām. Bet, piemēram, ar septembri plānots vidusskolās ieviest jaunus mācību priekšmetus – mūziku, mākslu, kulturoloģiju. Tur noteikti vajadzēs jaunas grāmatas, jo veco vienkārši nebūs,” atzīst A.Reinerte.
Viņa norāda, ka ģimnāzijā skolēni, kas var, ziedo naudu grāmatu iegādei. “Tas ir liels atspaids, jo varam nopirkt vairāk grāmatu,” saka A.Reinerte.
Bibliotēkā grāmatu daudz
Arī Mālupes pagasta bibliotēkas vadītāju Anitu Gustu satrauc grāmatu sadārdzinājums. Līdz šim pašvaldība grāmatu iegādei piešķīra pietiekami līdzekļu, A.Gusta rakstīja arī projektus, gūstot bibliotēkai jaunas grāmatas.
“Grāmatas pērku Rīgā, bāzē, jo tur ir lētāk. Jau sešus gadus piedalāmies Bērnu žūrijā – pērn tas mūsu bibliotēkai deva 20 jaunas grāmatas par 62 latiem. Jaunas grāmatas ir iegūtas arī, Kultūrkapitāla fondam rakstot projektus, pērn 430 latus tā piesaistījām. Šīs ir ļoti labas iespējas bibliotēkām. Pieļauju, ka noteikti taupības dēļ būs ierobežojumi arī šajos projektos. Ceru, ka no Bērnu žūrijas pilnībā neatteiksies, jo tas ir ļoti vērtīgi,” stāsta A.Gusta.
Iecienīti latviešu autori
Viņa vērtē, ka Mālupes pagasta lasītāji var būt apmierināti, jo bibliotēkā pieejams plašs grāmatu klāsts. “Lasītāji ir izteikuši vēlmi, lai periodikas būtu vēl vairāk, bet – cik varam, tik abonējam. Šogad šim mērķim tērējām 500 latus. Ir tradīcija, ka mālupieši mājās abonē kādu žurnālu, izlasa un pēc tam atnes uz bibliotēku. Tā, piemēram, mums Skaidrīte Bērziņa atgādā žurnālu “Kas jauns”, nes arī jauniešu žurnālus,” stāsta A.Gusta.
Viņa uzsver, ka mālupieši labprāt lasa latviešu autoru darbus, lata romānus, ceļojumu aprakstus, jauniešiem patīk bestselleri, zēniem – kriminālromāni.
