Otrdien, 2. aprīlī, Karvas Brāļu kapos notika Tēvzemes mīlestības stunda, kad, atceroties Latvijas brīvības cīņu simtgadi, tika godināta par Latvijas brīvību un neatkarību Alūksnes pusē kritušo latviešu, igauņu un somu karavīru piemiņa.
Piemiņas brīdī pie pieminekļa Karvā pulcējās Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji, NBS Kājnieku skolas vadība un karavīri, Strautiņu pamatskolas skolēni un mazpulcēni, Alsviķu un Veclaicenes pagasta pārvalžu pārstāvji un vietējie iedzīvotāji, lai brīvības cīņu simtgadē aizdegtu sveces un noliktu ziedus Zušu kaujās kritušo piemiņai.
Brīvība ir lielākais dārgums
“Brīvība ir lielākais dārgums, kas var būt neatkarīgai valstij, par to ir jācīnās un tā jāsargā. Šodien esam pulcējušies simtajā gadskārtā, kopš šajā apkaimē notika atbrīvošanas cīņas, lai pieminētu karavīrus, kuri atdeva savas dzīvības, cīnoties par jaunās Latvijas valsts brīvību gan pašreizējā Alūksnes novada teritorijā, gan citviet. Šī diena ir viena no daudzajām, kad atskatāmies uz pagātnes notikumiem un dziļā cieņā un pateicībā noliecam galvas par tiem Latvijas un kaimiņvalstu – Somijas un Igaunijas – karavīriem, kuri cīnījās par mūsu brīvību, un savas dzīvības upurēja par mūsu Tēvzemi. Tādēļ mūsu svēts pienākums ir atcerēties un pieminēt viņus,” pašvaldības vārdā pie pieminekļa noliekot ziedus, ar dziļu cieņu teica Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins.
Klātesošos uzrunāja arī NBS Kājnieku skolas kapelāns Gints Polis. “Ikdienā esam pieraduši, ka ne visi tic mūsu idejām. Arī toreiz, jau labu laiku pirms 1918. gada, cilvēkiem bija tikai ideja par brīvu mūsu zemi un, iespējams, daudzi ļaudis tolaik tai neticēja, sakot – tur nekas nevar sanākt. 1919. gadā, redzot karaspēkus, ļaudis atkal teica – tur ar aizstāvēšanu nekas nevar sanākt. Arī pagājušā gadsimta 80. gados droši vien daudzi neticēja sapnim par brīvu Latviju – nesanāks, tur nevar nekas sanākt… Mūsdienās atkal daudzus dzirdam sakām, ka mums šeit, dzīvojot Latvijā, nekas nevar sanākt. Tomēr šiem vīriem, kuri cēlās un cīnījās pret neiedomājamu pārspēku, bija ideja, bija sapņi, kurus viņi piepildīja. Tagad mēs no viņiem esam saņēmuši šo brīvo Latviju un šodien vienojamies kopīgā lūgšanā “Dievs, svētī Latviju!”. Es vēlētos, lai šie vārdi nepaliek mūsos kā tukši vārdi. Lai tie ir piepildījums tam, ka mēs šajā zemē varam dzīvot mierā un saticībā, ka mēs šo zemi varam kopt, ka mēs šo zemi varam sargāt un pateicībā dzīvot zemē, ko Dievs mūsu tēviem ir piešķīris,” teica G. Polis.
Pateicas par paveikto
“Esmu pārliecināta, ka tolaik karavīrus, dodoties cīņās, vadīja ticība Dievam un jaunai Latvijas valstij. Dod, Dievs, arī šodien mums šo ticību uzturēt dzīvu!” teica atceres brīža vadītāja Tija Āboliņa. Viņa uzsvēra, ka aizvien tālāk attālināmies no tā laikmeta, kad ar ieročiem rokās tika izcīnīta Latvijas brīvība un neatkarība. “Mēs visi zinām, ka tie, kuri ir cīnījušies par nemirstīgām vērtībām – par savu valsti un savu tautu, pievienojas mūžībai. Nolieksim galvas kritušo kareivju priekšā, cieņas apliecinājumā, atbildībā un rītdienas cerībā,” aicinot godināt kritušos karavīrus ar klusuma brīdi, teica piemiņas brīža vadītāja T. Āboliņa un izteica pateicību visiem tiem, kas palīdzēja izveidot šo svētvietu Karvas Brāļu kapos, lai būtu vieta, kur visiem pulcēties un pateikt paldies par to, ka mēs esam Latvija. Īpaši pateicības vārdi izskanēja Alūksnes Brāļu kapu komitejas vadītājam Uldim Veldrem, kurš arī piedalījās Tēvzemes mīlestības stundā, godinot kritušos ar krāšņu ziedu vainagu.
Strautiņu pamatskolas skolēnu un mazpulcēnu izpildījumā skanēja dzeja, Ilzes Briediņas vadītā vīru kvarteta izpildījumā – latviešu tautas sirdsdziesmas, bet Ilzes Līviņas flautas skaņas raisīja patriotiskas jūtas.
