Vakar Alūksnes pilsētas administratīvās ēkas zālē 100 sveces dega imitētā barikāžu atceres ugunsgrēkā.
Vakar Alūksnes pilsētas administratīvās ēkas zālē 100 sveces dega imitētā barikāžu atceres ugunsgrēkā. Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume 100 barikāžu aizstāvjiem pasniedza piemiņas zīmes.
“Pērn apritēja desmit gadu barikāžu dienām un tika rīkoti plaši pasākumi, kur piedalījās ārvalstu viesi un vēstnieki. Šogad lielāki sarīkojumi ir Rīgā un Alūksnē. Domāju, ka mūsu barikāžu aizstāvji daudziem ir labi pazīstami. Tāpēc viņus ar ziediem, mūziku un dziesmām sveic pašvaldību pārstāvji, tuvinieki, kolēģi, draugi un skolēni,” stāsta Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe.
Trīs barikāžu aizstāvju piemiņu godināja ar klusuma brīdi. Viņu piemiņas zīmi saņēma piederīgie. “Jo lielāki aug bērni, jo vairāk viņi jautā par to dienu notikumiem. Nevaru apgalvot, ka tagad doties uz barikādēm būtu gatavi visi, bet 70 procentu noteikti. Tiesa, daudzu vairs nav ar mums. Daļa dzīvo citur, bet pēc valsts neatkarības iegūšanas visiem bija vienādas iespējas sākt uzņēmējdarbību vai citu darbu,” secina alūksnietis Armands Musts. Toreiz visi vēlējās vienu – brīvu valsti. Tagad vēlmes ir dažādas. A.Musts akcentē nepieciešamību nodrošināt ekonomisko stabilitāti un nodokļu sistēmu.
“Biju kopā ar Pāvelu Killi. Daudzus cilvēkus, kas saņem piemiņas zīmes, pazīstu: Gunti Drīli, Ilmāru Hamani, arī iestāžu darbiniekus, uzņēmējus un zemniekus no laukiem. Tiesa, starp viņiem ir arī bezdarbnieki,” viņš secina. Apbalvotie nenoliedz, ka ir patīkami sajust atzinību. Tomēr viņi uzsver, ka barikādes neaizstāvēja medaļu dēļ. “Ja tāda piemiņas zīme ir, tad tā būtu jāsaņem visiem aktīvākajiem barikāžu dienu dalībniekiem. Valstij tādā veidā ir jāpateicas šiem cilvēkiem,” domā A.Musts.
