Manuprāt, Latvijai nevajadzētu tērēt 57 miljonus latu no valsts budžeta, lai ieguldītu tos lidsabiedrības “airBaltic” pamatkapitālā.
Diemžēl sabiedrībai pašlaik ir pārāk maz informācijas, lai detalizēti izvērtētu zaudējumus, ko radīs šāds valdības lēmums. Pašlaik šajā jautājumā katrs runā ko citu, paužot viedokļus, bet kopējas attīstības vīzijas ne par “airBaltic”, ne valsts ekonomiku kopumā nav. Uzskatu, ka “airBaltic” jautājumā viss notiek ļoti intīmi tikai starp iesaistītajām personām un tikai viņu interesēs. Iedzīvotājiem situācija skaidrota netiek, tādēļ ir grūti izvērtēt, cik tas viss ir objektīvi un pareizi, vai plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija ir patiesa un vai uz to var atsaukties. Manuprāt, satiksmes ministrs Uldis Augulis pats neizprot “airBaltic” problēmas un to būtību. Situācija ar “airBaltic” līdzinās jau nesen piedzīvotajai ar “Parex banku”, kad glābj to, kas pašu miesai ir tuvāks. Atkal ieguldīs nodokļu maksātāju naudu, bet sabiedrībai melos, sakot, ka cilvēki neko neizprot, neiedziļinās un neinteresējas par to, bet tajā pašā laikā citām nozarēm finansējumu samazinās.
Pirms pāris gadiem toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers kopā ar sociālantropologu Robertu Ķīli izveidoja stratēģiskās analīzes komisiju, kur tapa kaut kādas vīzijas, bet ar laiku tas viss pagaisa un pazuda. Valstī joprojām nav zināms, kādas nozares nākotnē attīstīsies un kādi speciālisti būs vajadzīgi. Joprojām nezinām, uz ko skolēnus virzīt! Piemēram, 9.klasē ģeogrāfijā audzēkņi apgūst tēmu par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Kur lai skolotājs gūst jaunākos datus par tautsaimniecību, ko stundās ar skolēniem analizēt, ja valsts to nav definējusi? Savukārt partijas pašlaik tikai spēlē politisko teātri.
