Ar šā gada 1.jūliju valstī paredzēts uzsākt jaunu darba kvalitātes programmu ģimenes ārstiem. Ģimenes ārsti tai varēs pievienoties pēc brīvprātības principa un par noteikto kritēriju izpildi saņemt papildu valsts finansējumu.
Jaunajā programmā, ko vēl apspriež, ietverts 21 kvalitātes rādītājs, kas paredz vērtēt gan ārstu prakses pieejamību un darba organizāciju, tostarp medicīnas māsas iesaisti prakses darbā, gan hronisko pacientu aprūpi un konkrētā ārsta pacientu hospitalizāciju skaitu slimnīcās. Vērā ņems arī to, kā ģimenes ārsta praksē veic no jauna reģistrēta pacienta veselības stāvokļa novērtējumu, organizētā vēža skrīninga datu uzraudzību, profilaktiskās apskates, profilakses darbu smēķēšanas atmešanai, vismaz pusei smēķējošo pacientu sniedzot padomus to atmest, ģimenes ārsta pacientu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu skaitu, ģimenes ārsta pacientu konsultācijas pie sekundārās veselības aprūpes speciālistiem, recepšu izrakstīšanas dinamiku references zālēm un medicīniskām ierīcēm, ģimenes ārsta papildu pieņemšanu organizēšanu, pašvaldības atzinumu par ģimenes ārsta praksi, kā arī citus kritērijus. Valsts iecerējusi, ka šī sistēma uzlabos pieejamību primārajai veselības aprūpei un motivēs ģimenes ārstus ieviest vairāk uzlabojumu savā darbā.
Viss – iedzīvotāju interesēs
Veselības ministra valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, marta vidū apmeklējot Alūksnes slimnīcu, atzina – šo programmu uzsāks, lai palielinātu ģimenes ārstu pieejamību un uzlabotu klīniskos kvalitātes rādītājus. “Ģimenes ārstu darba kvalitāti vērtēsim pēc būtības, papildus maksājot par to, ja tiks, piemēram, pagarināts prakses darba laiks, veikta hronisko pacientu dinamiskā novērošana. Tā būs brīvprātīga darba kvalitātes programma iedzīvotāju interesēs. Piemēram, hronisko pacientu dinamiskā novērošana ir tiešais ģimenes ārstu darbs, lai šie pacienti nestacionētos slimnīcā. Uz šo problēmu ir norādījušas arī lokālās slimnīcas – ja to nerisina jau ģimenes ārsts, tad ir grūti veikt ārstēšanu nākamajā posmā,” stāsta J.Bundulis. Viņš norāda, ka pašlaik Latvijā ģimenes ārstiem kopumā ir aptuveni 6,8 miljoni vizīšu gadā, bet ģimenes ārstu noslogojums ir ļoti dažāds. Jaunā programma paredz: ja ģimenes ārstam ir vairāk nekā 2000 pacientu, tad šādā praksē ir jābūt vēl vienam ģimenes ārstam. “Ceru, ka jau tuvākā pusgada laikā būs uzlabojumi. Ja jaunā programma attaisnosies, tad ar laiku to valstī ieviesīsim kā obligātu. Divus gadus valstī ir bijuši centieni administratīvi piespiest ģimenes ārstus, piemēram, pagarināt pieņemšanas laiku, organizēt darbu tā, lai ģimenes ārstu dežūras notiktu arī brīvdienās, bet ģimenes ārstu attieksme bija: dosiet naudu, mēs to darīsim. Veselības ministrija jau ir sākusi darbu arī pie dežūrtālruņa veidošanas, pa kuru pacienti varētu zvanīt ārpus ģimenes ārstu darba laika un saņemt nepieciešamās konsultācijas, tādējādi atslogojot arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbu,” uzsver J.Bundulis.
Vērtē piesardzīgi
“Alūksnes Ziņu” uzrunātie ģimenes ārsti jauno programmu vērtē piesardzīgi. Jānis Žīgurs atturējās komentēt jauninājumus, pirms tie nav stājušies spēkā. Ausma Mininga atzīst, pa pašlaik vēl rūpīgi domā, vai programmā iesaistīties un vai šie kritēriji maz ir izpildāmi. Arī Jānis Stabingis vēl nav izlēmis, vai iesaistīsies. Viņš vērtē, ka nav īsti izprotams mērķis, ko valsts vēlas panākt, ieviešot šādus vērtēšanas kritērijus. “Manuprāt, mērķis uzlabot ģimenes ārstu pieejamību ir ļoti vispārināts. To vajadzētu konkretizēt, piemēram, ka vismaz gadā reizi ģimenes ārsts apseko visus pacientus. Daudzas ieceres ir labas, bet ir jautājums par to reālo izpildījumu un pienesumu laukos. Pieļauju, ka pilsētās vajag uzlabot pieejamību, bet apšaubu, ka laukos, pagarinot ģimenes ārsta pieņemšanas laiku, uzlabosies pieejamība. Tas neko daudz nemainīs, ja ārsts strādās vakaros, bet sabiedriskais transports tad nekursēs un daļa pacientu pie viņa tāpat nenokļūs. Vērtēt paredzēts arī to, cik daudz un kā ģimenes ārsts izmanto internetu, sniedz
e-pakalpojumus, bet ne visiem prakses vietā pieejams optiskais kabelis ar ātru interneta pieslēgumu, tādēļ pašlaik lēnā interneta ātruma dēļ tas nevis atvieglo, bet apgrūtina darbu. Atbalstāma ir iecere par dežūrtālruni,” vērtē J.Stabingis. Viņš uzskata, ka valstī vairāk vajadzētu gādāt arī par pacientu izglītošanu, nevis tikai ieviest ģimenes ārstu darbā korekcijas “no augšas”.
