Ģimenes ārstu asociācija aicina veselības ministru Gundaru Bērziņu dubultot primārajai veselības aprūpei paredzēto finansējumu.
Ģimenes ārstu asociācija aicina veselības ministru Gundaru Bērziņu dubultot primārajai veselības aprūpei paredzēto finansējumu. Ministrs norāda, ka tik liela finansējuma kāpuma nebūs, taču daļu no veselības aprūpei papildus atrastajiem 34,5 miljoniem latu novirzīs primārajai aprūpei.
Asociācijas vadība uzskata, ka ģimenes ārstu pieejamība neuzlabosies, ja primārajai veselības aprūpei paredzētais finansējums saglabāsies pašreizējā līmenī.
“Ģimenes ārsts ir atbildīgs par sava pacienta veselību un seko tam līdzi. Visā valstī naudas trūkst, taču arī ģimenes ārstam tās ir par maz. Būtu labi, ja tā būtu atdalīta – prakses uzturēšanai, medikamentu iegādei un algām,” uzskata ģimenes ārste Alīte Lapiņa.
Paredzams, ka jaunajā ģimenes ārstu finansēšanas modelī, kas stāsies spēkā šā gada 1.aprīlī, finansējums ģimenes ārsta kvalitātes nodrošināšanai būs četras reizes mazāks nekā pašlaik funkcionējošajā tā saucamajā lauku modelī. “Neviens skaidri nezina, kā šis modelis darbosies. Ja finansējums būs mazs, tad būs maksas medicīna un cietīs pacienti, kuri jau tagad cieš. Ja piešķirtās kvotas būs iztērētas un ģimenes ārsts nedrīkstēs vairāk tērēt, mēs nonāksim pretrunā Ministru kabineta rīkojumiem – ja pacientam pienākas, tad kā es varu viņam nesniegt nepieciešamo palīdzību,” jautā ģimenes ārste. A.Lapiņa saka, ka šogad aprīlī, slēdzot līgumu ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru, šo problēmu pati aktualizēs.
Ģimenes ārsti saņems noteiktu summu divu minimālo mēnešalgu apmērā prakses uzturēšanai neatkarīgi no tās lieluma. “Tas būs kā kurai praksei. Dažai pietiks, dažai – nepietiks. Cietējs būs ģimenes ārsts, varbūt arī viņa pacients,” apgalvo A.Lapiņa. Ģimenes ārsti saņems arī kapitācijas naudu un papildu summas par veiktajām manipulācijām, kā arī piemaksas par kvalitāti. “Mēs saņemam kvalitātes naudu kā nu kurā mēnesī un ceturksnī, taču, ja kapitācijas nauda būs mazāka, cietīs pacienti,” spriež A.Lapiņa.
Plānots, ka jaunais ģimenes ārstu finansēšanas modelis mazinās rindas, stimulēs ģimenes ārstus apgūt jaunas ārstniecības metodes un veicinās veselības profilaksi. “Ikvienu pacientu, kurš pie manis atnāk bez pieraksta, pieņemu, ja viņš pagaida. Šāda problēma ir Rīgā. Alūksnē tā nav, ka pacientiem ģimenes ārsti atsaka, un slimniekiem tādēļ rodas problēma. Arī tad, ja pacientam nav naudas nodevai, viņam sniedz medicīnisko palīdzību,” apgalvo A.Lapiņa. Mediķe prognozē, ka pacientiem par vizīti pie ģimenes ārsta nebūs jāmaksā vairāk, arī viņu pieejamībā problēmām nevajadzētu rasties.
Latvijas reģionos ģimenes ārsta prakses ienākumi tiek aprēķināti pēc pierakstīto pacientu skaita. Tajā ietilpst līdzekļi nosūtījumiem, ģimenes ārsta darba apmaksai un prakses uzturēšanai. Šāda kārtība tika kritizēta, jo ģimenes ārsti nevēlas izrakstīt nosūtījumus pie speciālistiem, lai vairāk naudas paliktu prakses rīcībā. “Ja pacientam ir vajadzīga speciālista konsultācija, viņš to saņem. Ģimenes ārsti laukos neatsakās dot nosūtījumu. Citreiz ir bijis tā, ka pacients pat ir jāpierunā to darīt, jo viņš atsakās finansiālu problēmu dēļ,” apgalvo A.Lapiņa. Viņa uzskata, ka arī pašvaldībai jābūt vairāk ieinteresētai palīdzēt iedzīvotājiem, kuriem reizēm ir veselības problēmas. “Ja valstī būs sakārtota ekonomika, tad cilvēkiem būs labklājība – darbs, arī līdzekļi, un viņi saņems labu veselības aprūpi,” secina ārste.
