Informācija par ģenētiski modificētas pārtikas tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem, par ko ziņo masu informācijas līdzekļi, uztrauc pārtikas ražotājus un pircējus.
Informācija par ģenētiski modificētas pārtikas tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem, par ko ziņo masu informācijas līdzekļi, uztrauc pārtikas ražotājus un pircējus.
“Mūsu dienestā ir izstrādāta ģenētiski modificētās pārtikas kontroles programma. Pagājušajā gadā pārbaudīja 50 paraugus. Trijos no tiem: sojas miltos, putraimos un lopbarībā bija pārsniegta pieļaujamā norma – ģenētiskās modifikācijas sastāvdaļas pārsniedza piecus procentus. Šie produkti bija ievesti no ASV un Brazīlijas.
Šajā gadā ir paredzēts pārbaudīt 108 paraugus: galvenokārt kukurūzu un tās izstrādājumus, sojas miltus un putraimus, augu olbaltumvielas, tomātus, eļļas rapša sēklas, kā arī šokolādi, kuras sastāvā ir soja, kukurūzas čipsus, popkornu un sojas sieru,” stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes vadītāja vietniece pārtikas jautājumos Daina Stakovska.
Paraugus nosūta uz Lielbritānijas centrālo zinātnisko laboratoriju, jo Latvijā pagaidām nevienā nav atbilstošas aparatūras pārbaudēm. Līdz 1.maijam bija pieļaujams viens procents ģenētiskās modifikācijas, bet tagad nevar būt vairāk par 0,9 procentiem. Ja ir vairāk, tad pārtikas preces ir jāmarķē, lai katrs varētu izvērtēt – pirkt vai nepirkt.
“Jaunus produktus vērtē “Europen Food Safetie Agentii”, kas ir ģenētiski modificēto organismu padome. Pagaidām paraugus ņem tikai no pārstrādātajiem produktiem, bet paredzēts pārbaudīt arī lopbarību. Eiropas Savienībā atzīst, ka ģenētiskās modifikācijas organismi nav kaitīgi, jo ir izvērtēti,” skaidro D.Stakovska.
Zinātnieki pieļauj, ka nelabvēlīgu ietekmi modificēti gēni var atstāt uz cilvēku imūno sistēmu. Tāpat iespējama to nelabvēlīga iedarbība uz apkārtējo vidi, ja gēnu izplatība kļūst nekontrolējama.
Tomāti ar ģenētiski modificētiem gēniem var būt ar paaugstinātu vitamīnu saturu, kartupeļi – ar palielinātu cietes saturu. Ģenētiskās modifikācijas mērķis ir uzlabot pārtikas kvalitāti, palielināt ražas, izmainīt lauksaimniecības kultūru agronomiskās īpašības vai iegūt jaunus medikamentus. Piemēram, soja ir kļuvusi izturīga pret ķimikālijām, ar ko apkaro nezāles, bet kartupeļi – pret Kolorado vabolēm.
“Pasaulē ir 14 ģenētiski modificēti augi. Visvairāk izplatīti tirgū ir tabaka, soja, rapsis, kukurūza, cigoriņi, neļķes. Šīs kultūras audzē galvenokārt ASV, Argentīnā, Kanādā, Brazīlijā, Ķīnā un Dienvidāfrikā kompānijas, kuru mērķis ir gūt iespējami lielāku peļņu,” informē Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes pārtikas inspektore Ludmila Logina
Viņa uzsver, ka modificē nevis pārtiku, bet tā satur izejvielas no modificētiem augiem. Daudzi par to uztraucas, bet pret medikamentiem neviens neiebilst. Piemēram, insulīnu iegūst no govju audiem. Neviens nezina, vai tas ir labāk nekā zāles no ģenētiski modificētiem augiem.
“Tāpat nav lielu bažu par produktiem, kas gatavoti no augiem, kuri apstrādāti ar ķimikālijām. Tā ir katra izvēle – lietot ģenētiski modificētu pārtiku vai ne. Tiesa, neviens nepēta, kāda ir ķimikāliju ietekme uz cilvēka organismu. Iespējams, ka pret bojāšanos apstrādāti āboli var nodarīt lielāku ļaunumu. Turpretim modificētā ābola gēnos ir paredzēts, ka tas nebojāsies ilgi,” salīdzina L.Logina.
