Turpinās no 1. lappuses
Pašlaik SIA “Alūksnes nami” pret vairākiem 5. kāpņu telpas dzīvokļu īpašniekiem iesnieguši prasības tiesā par apsaimniekošanas maksas nemaksāšanu – par īpašumiem, kuros viņi nedrīkst dzīvot, bet kas joprojām ir viņu.
Arī Evitai Ņedaivodinai ir dzīvoklis 5. kāpņu telpā. Viņa pērn iesniedza prasību tiesā, lai panāktu, ka šo 15 dzīvokļu īpašniekiem uz laiku, kamēr nevar tur dzīvot, nav jāmaksā apsaimniekošanas maksa. Tiesa lēma, ka tomēr jāmaksā gan.
Rēķinus sūta katru mēnesi
“Advokāts, kurš tika piesaistīts konsultācijām, atzina: brīnums, ka esam izgājuši pirmo instanci, jo tiesā bija jābūt visai mājai, 75 dzīvokļu īpašniekiem, jo tas skar visu intereses. Tāpēc arī tālāk netiesājāmies,” viņa saka.
S. Sisojeva uzsver – šim tiesas procesam pērn “Alūksnes nami” no mājas naudas nolīga advokātu, lai tas aizstāv “Alūksnes namu” intereses. “Bet paši darba dienā uz tiesas sēdi pat neieradās! Uzskatu, ka šāda pat ciniska attieksme no apsaimniekotāja puses novedusi māju līdz gāzes eksplozijai. Man gan “Alūksnes nami” pie rēķina katru mēnesi atgādina, ka neesmu veikusi ūdens skaitītāja pārbaudi. Kā gan lai to izdaru, ja tas atslēgts un dzīvoklī vispār netieku?! Tā ir ņirgāšanās,” saka S. Sisojeva.
Anna Gorohova atzīst – dzīvokļiem nav piekļuves, tos neapkurina, visas komunikācijas atslēgtas, bet rēķinus par apsaimniekošanu katru mēnesi sūta. “Mums jāmaksā, bet 1. stāva dzīvoklim, kur mita apakšīrnieks, līdz sprādziena brīdim bija uzkrāts ap 3000 eiro parāds par gāzi. “Alūksnes nami” mums joprojām nav atbildējuši, kādēļ par to viņi nelikās ne zinis,” viņa saka.
Rosina ārkārtas lēmumu
Sergejs Gerasimovs secina – trīs gadu laikā par apsaimniekošanu samaksājis vairāk kā 1000 eiro, bet ne dienu nav dzīvojis savā dzīvoklī. “Divus gadus cītīgi maksāju, tad pārtraucu. Saņēmu apsaimniekotāja juristu zvanu: ja nemaksāšu, mani sūdzēs tiesā, būs jāsamaksā arī tiesas izdevumi. Man bija 400 eiro parāds – nomaksāju. Kas tie par likumiem? Rosinām pašvaldību pieņemt ārkārtas lēmumu atbrīvot mūs no šīs maksas līdz laikam, kad uzsāks remontdarbus. Uzskatu, ka “Alūksnes nami” nav ieinteresēti māju izremontēt, jo pēc katra neveiksmīgā iepirkuma dokumentācija netiek pārskatīta, uzlabota – visu laiku tādu pašu virza tālāk,” viņš saka. Ņina Konovalova piebilst – pašlaik tā ir nedzīvojamā platība, tādēļ nevajadzēja maksu prasīt. Pārējiem mājas iedzīvotājiem viņi neko nepārmet, jo apzinoties, ka viņi pie šīs situācijas nav vainīgi.
Jāuzsver, ka, gatavojot rakstu, centāmies izzināt arī būvnieku, kuri interesējušies par iespēju veikt remontu eksplozijā cietušajā kāpņu telpā, viedokli. Viens no viņiem, kurš publiski paust uzņēmuma nosaukumu nevēlējās, atzina, ka “tas ir mazs un tehnoloģiski piņķerīgs objekts”, tādēļ lielākiem būvniekiem nav interesants, turklāt pašlaik darba pietiekot.
Vēršas pie sabiedrības
Ņina Ignota neslēpj – šī stresa un neskaidrības situācija daudziem radījusi veselības problēmas. Leonīds Konovalovs uzsver – iedzīvotāji vērsušies visās iespējamās instancēs, nevienam nav izdevies panākt situācijas uzlabošanos. “Acīmredzot tagad mums būs jāvēršas pie sabiedrības ar jautājumu: ko mums darīt, neviens nevar palīdzēt! Varbūt cilvēkiem būs padoms. Ne velti ir paruna: kurš grib darīt, tas meklē ceļus un veidus, kurš negrib, tas meklē iemeslus,” viņš secina. Iedzīvotājiem vēl ir cerība, ka varēs atgriezties izremontētos dzīvokļos Torņa ielā 15, tomēr līdztekus viņi pauž arī bažas, vai šis nebūs gadījums, kas pašvaldību rosinās pārdot SIA “Alūksnes nami”, lai izvairītos no atbildības.
Iespējams, trūka zināšanu
un centības
Apsūdzētās personas aizstāve – zvērinātā advokāte Inga Štrāle atzīst – pašlaik niansēti komentēt tiesas spriedumu krimināllietā nevēlas, jo nolēmums vēl nav stājies spēkā un to var apstrīdēt. Tomēr viņa joprojām uzskata, ka apsūdzība nebija pamatota.
“Ļoti žēl, ka šīs krimināllietas izmeklēšana un izskatīšana norit tik ilgi – ir pagājuši jau vairāk nekā trīs gadi no sprādziena brīža un galīgā rezultāta vēl nav. Ir cilvēcīgi žēl cietušo iedzīvotāju. Runājot tiesā debatēs, atvainojos cietušajiem iedzīvotājiem, ka process ieildzis, bet nejūtos pie tā vainīga un nav manos spēkos to ietekmēt. Situācija kopumā ir nožēlojama – cilvēkiem ir īpašums daudzdzīvokļu mājā, bet viņi ir spiesti dzīvot citur, viņiem jāmaksā apsaimniekošanas maksa par īpašumu, kurā nedrīkst dzīvot, kā arī par esošo dzīvesvietu.
Jā, es arī tiesā rosināju pieņemt blakus lēmumu attiecībā uz SIA “Alūksnes nami”. Šajā ziņā bijām vienisprātis ar prokurori. Uzskatu, tā tomēr ir nolaidība no apsaimniekotāja puses, ka ēka Torņa ielā 15 nav tikusi pienācīgi apsaimniekota, nav notikusi regulāra visu komunikāciju pārbaude un nav atbilstoši reaģēts uz sūdzībām. Ir taču likumdošana, kā ēkas jāapsaimnieko, jābūt atbilstošiem speciālistiem. Nevar būt tā, ka uzņēmums, kas uzņemas apsaimniekošanu, noslēdz līgumu ar “Latvijas propāna gāzi” un uzņemas apsaimniekot ēkas iekšējos inženiertīklus, tostarp gāzes sistēmu, lai gan pašiem nav neviena zinoša speciālista, iekārtas, lai par to atbilstoši rūpētos. Nezinu pat, kā lai šādu rīcību nosauc – par vieglprātību, neapdomību, nolaidību. Ja iedzīvotāji veic izsaukumu par gāzes smaku, bet ierodas santehniķis, kurš paziņo, ka smako pēc kanalizācijas! Visdrīzāk, toreiz neviens nedomāja, ka būs šādas sekas, bet notika tā, kā notika.
Ir jāsaprot, ka gāze ir bīstama. Ja notiks kanalizācijas vai ūdens noplūde, sekas nekad nebūs tik bīstamas, kā gāzes noplūdes gadījumā. Neviens nevar pateikt, kad un kur tas notiks, jo gāzei ir dažādas īpatnības. Visiem taču zināms, ka gāze, ko lieto sadzīves vajadzībām, ir smagāka par gaisu un neceļas augšā, bet vienmēr sakrājas lejā. Ja ir gāzes noplūde, ko jūt arī augšējos stāvos, tas nozīmē, ka smaka neplūst no pirmajiem stāviem. Turklāt gāzei pašai nav smaržas – tai pievieno smaržas līdzekļus, lai varētu just noplūdi.
Šajā krimināllietā – jāatzīst, ka ne tikai šajā, tā ir bieža parādība – izmeklēšana veikta nepietiekami rūpīgi, un jāsecina, ka izmeklētājiem dažkārt trūcis zināšanu un centības. Ja ir noticis kāds nodarījums, tad visvairāk noderīgu ziņu un pierādījumu var gūt uzreiz, nevis periodiski un ilglaicīgi. Gadu pēc sprādziena tika atrasts viens grēkāzis – mans aizstāvamais, kuru šajā lietā apsūdzēt.
Izmeklēšanas procesā bieži problēmas rada tas, ka cilvēkiem trūkst zināšanu, kā īsti jārīkojas. Neatzīstu arī to, ka gāzes sprādziena ekspertīze šajā lietā tika veikta no attāluma – neviens no ekspertiem nebija uz vietas Alūksnē, mērījumus neveica, bet savu atzinumu uzrakstīja, sēžot kabinetā, un vadoties pēc lietas materiāliem. Ir daudz iemeslu, kādēļ šī lieta nav izmeklēta līdz galam, bet strādāt varēja rūpīgāk un ātrāk tikt pie rezultāta. Manuprāt, ir grūti arī prokuroram uzturēt apsūdzību lietā, kuru sācis cits uzraugošais prokurors, kā tas bija šajā gadījumā.
Latvijā ir maz gadījumu, ka pie kriminālatbildības sauc kādu juridisku personu, izņemot Zolitūdes veikala gadījumu. Lai kādu sauktu pie kriminālatbildības, ir jāpierāda vaina un nodoms. Šajā gadījumā neviens tīšām šādu gāzes eksploziju izraisīt nevēlējās.”
Pašlaik nekomentē
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis uzsver – kad pašvaldībā būs saņemts tiesas sprieduma teksts, tad arī izvērtēs situāciju un to, kā tālāk rīkoties.
“Pašlaik lieta izskatīta tiesas pirmajā instancē. Manuprāt, tiesvedība, kā jau vienmēr šādos procesos, ieilgs. Neatkarīgi no tiesas sprieduma kārtējais iepirkums remontdarbu veikšanai 5. kāpņu telpā noslēdzās tikko bez rezultāta. Iepirkumu izsludināsim atkal. Tā kā ziemas mēnešos būvniekiem ir mazāk darba, pieļaujams, kāds beidzot tomēr pieteiksies. Pašlaik nav bijis neviens būvnieks, kurš būtu gatavs uzņemties veikt darbus un atbildību par tiem,” saka A. Dukulis.
Nolaidība un nevērība
Zvērināts advokāts un Torņa ielas 15. mājas 5. sekcijas kāpņu telpas dzīvokļa īpašnieks Guntars Priedītis secina – nolaidība un nevērība konkrētajā situācijā no SIA “Alūksnes nami” puses ne ar ko nav attaisnojama.
”Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 533. panta 1. daļu reizē ar spriedumu krimināllietā Vidzemes rajona tiesa 2019. gada 25. septembrī pieņēmusi blakus lēmumu, kurā SIA “Alūksnes nami” (kā daudzdzīvokļu mājas Torņa ielā 15, Alūksnē pārvaldniekam) un Alūksnes novada pašvaldībai (kā SIA “Alūksnes nami” īpašniekam/kapitāla daļu turētājai) norādījusi uz krimināllietā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem, to cēloņiem un veicinošiem apstākļiem.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.p.2.d.1.p.d apakšpunkts nosaka, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts ir obligāti veicamā pārvaldīšanas darbība, savukārt 2010. gada 28. septembra LR MK noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 6.punkts nosaka, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko apkopi, vizuālo apskati, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Saskaņā ar minēto noteikumu 13.punktu gāzes apgādes sistēmas vizuālā apskate veicama divas reizes gadā.
Ar krimināllietā iegūtajiem un tiesas sēdēs pārbaudītajiem pierādījumiem viennozīmīgi ir noskaidrots, ka pirms gāzes eksplozijas 2016. gada 3. septembrī mājas Torņa ielā 15 iedzīvotāji ziņojuši SIA “Alūksnes nami” par gāzes noplūdēm mājā, taču SIA “Alūksnes nami” uz šiem brīdinājumiem nav atbilstoši reaģējuši. SIA “Alūksnes nami”, neskatoties uz LR normatīvajos aktos un noslēgtajos līgumos uzliktajiem pienākumiem, saņemot informāciju par gāzes noplūdēm, nav savlaikus veikusi gāzes piegādes sistēmas dzīvojamās mājas 5. korpusā apskati un apsekošanu, konstatējot avārijas bīstamību, nav pārtraukusi gāzes padevi un nav informējusi par gāzes noplūdēm sašķidrinātās naftas gāzes piegādātāju – SIA “Latvijas propāna gāze” (LPG) servisa dienestu, kā to paredz starp minētajām kapitālsabiedrībām 2008. gada 27. oktobrī noslēgtā līguma 5.2.1.punkta nosacījumi un ko apliecina LPG 2016. gada 19. septembrī sniegtā informācija Valsts policijas VRP Alūksnes iecirknim.
Zināma bezatbildība un pieļautie LR normatīvo aktu un līgumsaistību pārkāpumi konkrētajā gadījumā nepārprotami ir sekmējuši un veicinājuši apstākļus, kuri izklāstīti apsūdzībā un noveduši pie smagajām sekām. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka gadījumā, ja SIA “Alūksnes nami” būtu savlaicīgi apsekojuši dzīvokli, kurā bija iemitinājies apsūdzētais, uzstādīto gāzes pavardu un pieslēgumu tam, un, atklājot acīmredzamos trūkumus, atslēguši šim dzīvoklim gāzes piegādi, tad traģiskie 2016. gada 3. septembra notikumi Torņa ielā 15 izpaliktu, ar piebildi, ka saskaņā ar SIA “Alūksnes nami” 2017. gada 8. augusta sniegto informāciju policijai, par patērēto gāzi minētajā dzīvoklī nebija maksāts un nodoti gāzes skaitītāja rādījumi no 2013. gada augusta.
Šāda nolaidība un nevērība konkrētajā situācijā nav ne ar ko attaisnojama, līdz ar ko tiesību aizsardzības iestāžu, ieskaitot tiesu sistēmas, pienākums ir neatstāt bez ievērības šos iepriekš norādītos faktus un par krimināllietā konstatētajiem likumpārkāpumiem, to cēloņiem un veicinošiem apstākļiem norādīt atbilstošām institūcijām, vienlaicīgi pieprasot atbilstošās amatpersonas apzināt pieļautajos pārkāpumos vainīgo personu loku un risināt jautājumu par šo personu atbildību.”
Jāmaksā visiem īpašniekiem
SIA “Alūksnes nami” valdes loceklis Armands Musts pašlaik atsakās komentēt tiesas spriedumu un blakus lēmumu, lai gan ar Alūksnes novada pašvaldības starpniecību ir saņēmuši tiesas sprieduma norakstu.
“SIA “Alūksnes nami” daudzdzīvokļu mājas Torņa ielā 15 pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī finanšu uzskaiti un izlietojumu veic saskaņā ar LR spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, jo mājas Torņa ielā 15 dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības no pašvaldības saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51. un 511. pantā noteikto.
Šajā mājā visiem dzīvokļu īpašniekiem ir jāveic maksājumi par uzturēšanu un apsaimniekošanu – to paredz arī Vidzemes rajona tiesas 2018. gada 3. decembra spriedums, kas stājies spēkā. Šā gada 29. aprīlī SIA “Alūksnes nami” sasauca Torņa ielas 15 dzīvokļu īpašnieku sapulci, kurā viens no darba kārtības jautājumiem bija 5. kāpņu telpas dzīvokļu īpašnieku atbrīvošana no apsaimniekošanas un uzturēšanas maksas. Sapulcē piedalījās 47 īpašnieki, lēmums “par” pieņemts netika, jo dzīvokļu īpašnieku viedokļi nesaskanēja. Pēc mēneša, šā gada 27. maijā veikta mājas Torņa ielas 15 dzīvokļu īpašnieku aptauja par 5. kāpņu telpas dzīvokļu īpašnieku atbrīvošanu no apsaimniekošanas un uzturēšanas maksas. Aptaujā piedalījās 53,33% un arī nolēma neatbrīvot.
Šā gada apsaimniekošanas darbu tāmē mājai Torņa ielā 15 iekļauti kapitālieguldījumi ēkas veselās daļas energoefektivitātes uzlabošanā. Viens no galvenajiem 2020. gada darbiem būs ēkas pamatu hidroizolācija, novirzot virszemes un lietus ūdeņus no ieplūšanas pagrabā. Tas, ka mājas bojātajā 5. kāpņu telpā primāri jāatjauno konstruktīvā daļa, ir skaidrs, bet nav finansējuma un būvnieku gribas piedalīties iepirkumos,” komentē A. Musts.
Tiesības pārsūdzēt
Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētāja palīdze Sintija Ādamsone norāda – tagad procesa dalībniekiem, tajā skaitā prokuroram, cietušajiem, ir tiesības tiesas spriedumu pārsūdzēt.
“Ja šīs tiesības vēlas izmantot, tad līdz 7. oktobrim jālūdz tiesai sastādīt pilnu (motivētu) spriedumu, kuru no tā pieejamības datuma dienas var pārsūdzēt 10 dienu laikā Vidzemes apgabaltiesā. Tiesa lietā ir pieņēmusi blakus lēmumu, konstatējot Alūksnes novada pašvaldības SIA “Alūksnes nami” darbībā nepilnības, apsaimniekojot dzīvojamo māju Torņa ielā 15. Blakus lēmums stāsies spēkā vienlaicīgi ar spriedumu un tiks nosūtīts Alūksnes novada pašvaldībai.
Kriminālprocesa likuma 533. panta 3. daļa paredz, ka institūcija vai amatpersona, kura saņēmusi tiesas blakus lēmumu, ne vēlāk kā mēneša laikā veic nepieciešamos pasākumus un par rezultātiem paziņo tiesai. Blakus lēmumā nav ietverta prasība pašvaldībai kāda veida nepilnības novērst, bet pašvaldība tiks informēta par apsaimniekotāja neizdarību, nākotnē šādas situācijas nepieļaušanu un tai piederoša komersanta kontroli.
Tiesas bieži nepieņem blakus lēmumus. Likums paredz, ka šādi tiesa var reaģēt uz lietā konstatētiem likuma normu pārkāpumiem, to cēloņiem, veicinošiem apstākļiem, lūdzot kompetentai iestādei šādus pārkāpumus izvērtēt un pieprasot tos novērst nākotnē,” skaidro S. Ādamsone.
Alūksnes rajona prokuratūras virsprokurore Sanita Ribaka laikrakstam apstiprina, ka pieprasījusi tiesai sastādīt pilnu spriedumu, pēc kura saņemšanas lems par pārsūdzību.
Kā tas notika?
● GĀZES SMAKA. Torņa ielas 15. daudzdzīvokļu mājas 5. sekcijas kāpņu telpas iedzīvotāji 2016. gada vasarā jau ziņoja SIA “Alūksnes nami” par gāzes smaku kāpņu telpā un dzīvokļos.
● SPRĀDZIENS. 2016. gada 3. septembrī Alūksnē, Torņa ielas 15. daudzdzīvokļu mājas 5. sekcijas kāpņu telpā nogranda sprādziens gāzes eksplozijas dēļ, kā rezultātā 15 dzīvokļu iemītnieki palika bez mājām un lielas daļas iedzīves.
● SEKAS. Sprādziena rezultātā 5. sekcijas kāpņu telpā un dzīvokļos radīti būtiski bojājumi, tādēļ iedzīvotājiem bija jāmeklē sev cita dzīvesvieta. Piemēram, dzīvoklī, kurā notika eksplozija, mājas konstrukciju nobīdes rezultātā bija radusies gandrīz 20 centimetru sprauga sienā. Savukārt kāpņu telpā kāpnes no pirmā uz otro stāvu kopā saturēja betons tikai centimetra biezumā.
● APSŪDZĪBA. Gadu pēc sprādziena izvirza apsūdzību pret 5. sekcijas 1. stāva dzīvokļa apakšīrnieku. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētais dzīvoklī apreibinājies, ieelpojot dzīvoklim pa gāzes vadu pievadīto propāna gāzi, un 3. septembrī ielaidis dzīvoklī tik daudz gāzes, ka izveidojās sprādzienbīstams gāzu maisījums.
● SĀKAS TIESA. 2018. gada novembra beigās Alūksnes rajona tiesā sāk izskatīt krimināllietu par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, ja tās rezultātā izraisītas smagas sekas.
● JĀMAKSĀ VISIEM. Lai arī īpašnieki ar ģimenēm savos dzīvokļos 5. sekcijā nedrīkst dzīvot, viņiem joprojām jāpiedalās ēkas apsaimniekošanā, maksājot 0,70 eiro (ar PVN) par vienu m2. Torņa ielas 15 iedzīvotāju sapulcē netika apstiprināts lēmums 5. sekcijas dzīvokļu īpašniekus uz laiku, kamēr viņi var atgriezties īpašumos, atbrīvot no maksas.
● 7 NEVEIKSMĪGI IEPIRKUMI. Alūksnes novada pašvaldība piešķīra finansējumu būvprojekta izstrādei, lai 5. sekcijas kāpņu telpu remontētu. Vadoties pēc tā, Torņa ielas 15 apsaimniekotājs un pārvaldnieks (jo māja nav pārņēmusi pārvaldīšanas tiesības) SIA “Alūksnes nami” laika posmā no 2017. gada sākuma līdz 2019. gada 25. septembrim ir izsludinājusi 7 iepirkumus “Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Torņa ielā 15, Alūksnē, Alūksnes novadā 5. kāpņu telpas (1. kārtas) atjaunošana”. Diemžēl visi izbeigti bez rezultāta, jo nav iesniegti piedāvājumi.
● TIESAS LĒMUMS. Vidzemes rajona tiesa Alūksnē 25. septembrī pasludināja saīsināto spriedumu minētajā krimināllietā. Tiesa apsūdzēto personu pēc Krimināllikuma 186. panta otrās daļas attaisnoja.
● BLAKUS LĒMUMS. Tiesu debatēs gan valsts apsūdzības uzturētāja – prokurore Sanita Ribaka, gan aizstāve – zvērināta advokāte Inga Štrāle lūdza tiesu pieņemt blakus lēmumu par mājas apsaimniekotāja SIA “Alūksnes nami” bezatbildību, neveicot dzīvojamās mājas iekšējās gāzes apgādes sistēmas tehniskās apkopes darbus Torņa ielā 15, Alūksnē, 5. sekcijā, pretēji normatīvajos aktos noteiktajam un apsaimniekošanas līgumos uzņemtajām saistībām. Lietas izskatīšanas gaitā tiesa konstatēja, ka par iespējamu gāzes noplūdi, tās smaku 5. sekcijas dzīvokļos un kāpņu telpā mājas iedzīvotāji vairākkārt ziņoja SIA “Alūksnes nami”, taču konkrēta rīcība no SIA puses nesekoja, lai gan “Alūksnes nami” kā apsaimniekotājs ir uzņēmies atbildību par mājas iekšējo tīklu apkalpošanu, uzturēšanu, pārbaudi, tostarp par gāzes apgādes sistēmu. Tas izriet no dzīvojamās mājas kopīpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma un līguma par sašķidrinātās gāzes piegādi dzīvokļu īpašniekiem.
Tiesa uzskata, ka SIA “Alūksnes nami” veiktajā apsaimniekošanas darbībā ir pieļauta neatbilstība Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam un Ministru Kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumiem Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” attiecībā par gāzes apgādes sistēmas tehnisko apkopi Torņa ielā 15 5. sekcijā, kas tiesas ieskatā ir viens no iemesliem notikušajam gāzes sprādzienam 2016. gada 3. septembrī.
Tā kā izskatītajā lietā “Alūksnes nami” kā Torņa ielas 15 apsaimniekotāja darbība nav vērtējama kā apmierinoša, tiesa to darīs zināmu kompetentai institūcijai turpmāku līdzīgu situāciju nepieļaušanai un SIA kontrolei; informēs Alūksnes novada pašvaldību par tai piederošā kapitālsabiedrības darbībā konstatētajām nepilnībām, apsaimniekojot dzīvojamo māju Torņa ielā 15.
