Kristaps Leons un Mairis Jurka dienas pirms Jāņiem aizvadīja drudžaini. Tika veikti pēdējie uzlabošanas darbi, lai šodien, 26.jūnijā, uzrādītu labus rezultātus Latvijas atklātā trofi-reidu čempionāta 4.posma sacensībās Rugājos.
Šosezon puišiem tās būs pirmās sacensības. “Divus posmus šosezon esam jau izlaiduši. Tas, protams, ir slikti, bet tik un tā esam apņēmības pilni,” saka Kristaps. Puiši neslēpj – ja būtu vairāk finansiālu līdzekļu, tad varētu piedalīties vairāk. “Ir jārēķinās ar dalības maksu, ceļa izdevumiem, apdrošināšanu, licenzēm. Kopā salasās ievērojama summa. Iztiekam ar pašu finansējumu, un kad pašiem naudas nav, tad arī nepiedalāmies. Sponsoru mums nav. Esam meklējuši, bet viegli jau šajos laikos nav nevienam,” saka Kristaps. Viņu lielākais atbalstītājs ir Armands Šteinbergs, kas atbalsta tehniski.
Pirmajās sacensībās jau 4.vieta
Šobrīd puišiem ir divas sacensību mašīnas, un abas nepārtraukti tiek uzlabotas. Neesot gan noslēpums, ka vecākajam “bobikam” tiekot veltīts daudz mazāk uzmanības nekā šogad dabūtajam džipam. “Pagājušajā gadā tā pēkšņi izdomājām, ka gribam braukt trofi-reida sacensībās Trapenē. Īsā laikā dabūjām mašīnu un pāris negulētu nakšu laikā auto tik sagatavots startam tā, lai atbilstu visiem tehniskajiem noteikumiem. Nevienam nebija ne nojausmas, kā bobiks darbojas un uz ko tas ir spējīgs, bet nostartējām labi – 4.vieta. Būtu labāk, ja nebūtu mazliet pievīlusi vecā GPRS aparatūra. Tajā pašā laikā priekš pirmā brauciena tā nostrādāja izcili,” atceras Kristaps. Pēc tam sekojušas sacensības Rugājos, kur kopvērtējumā ieguvuši 5.vietu 17 komandu konkurencē. Vienā posmā bijuši pat līderu pozīcijā. “Esam jauni, nepieredzējuši, bet laikam ar talantu,” smej Mairis. Viņš ir galvenais mehāniķis, bet Kristaps atbild par navigācijas lietām. Katrās sacensībās līdz brauc arī trešais, kas ir otrais stūrmanis, kas palīdz bezceļu ķibelēs.
Jaunie labprāt uzklausītu pieredzējušos
Jautājot, kas ir dzinējspēks, viņi atbild, ka tā ir vienkārši sirdslieta. “Patīk tas, ka vari izbraukt jebkurus ceļus un neceļus. Kaut ar aizvērtām acīm,” saka Kristaps. Turpretim Mairim tehniskas lietas ir dzīves aicinājums. Jau no bērnības taisījis motociklus, vēlāk automašīnas un tagad jau specifiskākus mehānismus – bezceļu automašīnas. Abus džipus viņš uzlabo pats, pats ir arī taisījis dažas detaļas. “Mēs gribam piedalīties un sasnieg vēl labākus rezultātus, bet trūks zināšanu. Labprāt uzklausītu pieredzējušu braucēju ieteikumus,” saka Kristaps.
Vienu laiku 4×4 braukšana rajona bija ļoti populārs sporta veids. Tagad lielā aktivitāte noplakusi, palikuši vien daži entuziasti. “Ir vietējie puiši, kas sava prieka pēc brauc tautā sauktajās “krūmu gonkās”, bet tādu nopietnu braucēju nav,” vērtē Mairis. Lai startētu Latvijas līmeņa sacensībās, ir jābūt licencēm, mašīnai jābūt sagatavotai pēc tehniskajiem parametriem open klasei, tāpat arī jābūt biedrības “Mazozoli (4×4)” biedram. “Esam gatavi braukt, mēģināsim startēt vairāk. Tad jau redzēs kādi būs panākumi,” atzīst Kristaps.
