Ar nākamo gadu paredzēts palielināt garantēto minimālo ienākumu pabalstu par trim latiem, tātad pašvaldībām būs jānodrošina katram iedzīvotājam 24 lati mēnesī.
Ar nākamo gadu paredzēts palielināt garantēto minimālo ienākumu (GMI) pabalstu par trim latiem, tātad pašvaldībām būs jānodrošina katram iedzīvotājam 24 lati mēnesī.
Vai ar tiem var iztikt, tāpat par citām problēmām pieredzē dalījās Alūksnes Sociālās palīdzības centra un Siguldas novada sociālie darbinieki.
“Siguldas novadā GMI pabalsts ir jāmaksā tikai 29 cilvēkiem, bet mums puse pabalstiem atvēlēto līdzekļu ir jātērē šim atbalstam. Nākamā gada budžetā būs jāparedz vairāk līdzekļu, tas nozīmē, ka garantēto minimālo ienākumu pabalsta palielināšana neietekmēs citu pabalstu izmaksu. Pensionāriem un invalīdiem ir jāpalīdz segt ārstēšanās izdevumi slimnīcā un medikamentu iegādē. Tāpat bažas rada tas, ka apkure būs dārgāka. Jau pagājušajā apkures sezonā bija pensionāri, kam pēc komunālajiem maksājumiem iztikai palika 10 lati mēnesī. Protams, palīdzējām, bet tā nav cilvēka cienīga dzīve,” stāsta centra vadītāja Lolita Krūmiņa.
Viņa atzīst, ka diemžēl darbapējīgos GMI saņēmējus iztikas līdzekļu nodrošināšana atradina no algota darba meklēšanas. Protams, vieglāk ir iet uz sociālo centru, turklāt GMI var saņemt deviņus mēnešus. Tiesa, to laikā ir jāiesaistās līdzdarbības pasākumos – labiekārtošanas vai citos sabiedriski derīgos darbos. Vasaras mēnešos trūcīgie iedzīvotāji var lasīt ogas, sēnes un nopelnīt, tāpēc šajā laikā daudzi vēlas pārtraukumu, lai rudenī atkal varētu saņemt pabalstu.
Izmantos pieredzi datu bāzes veidošanā
Alūksnes Sociālās palīdzības centrā izmanto datorprogrammu “SOOPA”. Tās ieviešanu nodrošināja Sarmīte Kalniņa, kurai subsidētu darbavietu diviem gadiem izveidoja, īstenojot projektu un sadarbības līgumu ar Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiāli. Viņa programmā regulāri ievada visus datus, tāpēc jebkurā laikā var iegūt nepieciešamo informāciju, kā arī sagatavot atskaites par pabalstu saņēmējiem.
“Palielinās prasības atskaitēm. Tās kļūst sarežģītākas. Tagad, piemēram, vajadzēs izdalīt pabalstu saņēmējus pēc dzimuma, vecuma un sociālā stāvokļa. Ar programmu strādā tikai Sarmīte. Tas ir pareizi, jo tad nerodas pārpratumi un neprecizitātes,” secina L.Krūmiņa. Siguldas novada pašvaldības sociālā darbiniece Gunta Krauze nolēmusi pārņemt alūksniešu pieredzi un ieviest “SOOPA” programmu. Darbs ar novecojušu programmu ir lēns un apgrūtinošs.
Komandā vajadzīgs sociālais pedagogs
Savukārt siguldiešu pieredze liecina, ka darbā ar klientiem noteikti ir vajadzīgs arī sociālais pedagogs ar atbilstošu izglītību. Pašlaik divas sociālās darbinieces Sarmīte Zilaua un Dzintra Bičevska mācās sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas “Attīstība” trešajā kursā. Ir doma, ka Sarmīte varētu specializāciju iegūt sociālajā pedagoģijā.
“Vislielākās problēmas darbā rada ģimenes ar bērniem. Iespējams, ka veidosim nodaļu darbam ar ģimenēm. Vēlamies uzsākt nopietnu sociālo darbu, bet pašlaik daudz laika aizņem materiālo pabalstu izsniegšana,” norāda centra vadītāja.
G.Krauze stāsta, ka sociālie pedagogi palīdz nepilngadīgām māmiņām apgūt iemaņas zīdaiņa kopšanā, kā arī risināt ģimenē vai bērnu audzināšanā radušās problēmas. Svarīgi ir izveidot komandu, kur kopā strādā sociālais darbinieks, sociālais pedagogs un pagasttiesas darbinieks. “Sociālā darba funkcijas nevar strikti nodalīt, tāpēc labākos rezultātus iespējams sasniegt kopīgi,” akcentē L.Krūmiņa.
Diemžēl Alūksnē un rajonā nav bērnu tiesību aizsardzības speciālista, kas būtu ļoti nepieciešams. Šobrīd bērnu interesēs darbojas vairākas iestādes, kam trūkst sadarbības.
Novada teritorijā strādā mobilā vienība
Siguldas novada sociālajā dienestā ir izveidota mobilā vienība. Tajā ir trīs sociālie darbinieki, kas dienā aprūpē apmēram 16 vecos un vientuļos cilvēkus. Trīs dienas nedēļā ar speciāli pielāgotu transportu viņi dodas izbraukumos, katrā reizē nobraucot vairāk nekā 100 kilometrus. “Mobila vienība ir vajadzīga novadā, jo tajā ir vairāki pagasti un pilsēta. Mūs pagaidām apmierina biroja “Aprūpe mājās” darbs, bet pieredze noderēs, ja veidos Alūksnes novadu,” secina biroja vadītāja Zanda Poruka.
Siguldas sociālā darbiniece Inese Levanoviča atzīst, ka gatavojas ieviest aprūpējamā līdzdalības maksājumus, kādi ir Alūksnē. Līgumā ir paredzēts, ka vientuļajiem pensionāriem par aprūpi ir jāmaksā pieci procenti no pensijas.
“Tas rosina cilvēkus uzņemties saistības, ne tikai saņemt palīdzību kā pašsaprotamu. Vienas personas aprūpe izmaksā apmēram 40 latu mēnesī, bet viņa līdzdalības maksa ir tikai 3,50 lati,” skaidro Z.Poruka.
