Protams, platekrāna, krāsu kino skatīšanās, ja turklāt ir nevainojama skaņa, ir bauda.
Protams, platekrāna, krāsu kino skatīšanās, ja turklāt ir nevainojama skaņa, ir bauda. Sēdi mīkstā krēslā un baudi “Coca – Cola” ar popkornu. Kas var būt jaukās par to. Provincē kinoteātris nekad nebūs tik pasakains kā Rīgā. Mūsu ikdienā platformāta kino skatīšanos ir izkonkurējis mājas video.
Gandrīz katrās mājās ir videomagnetofons. Jauki, ja ir iekrāti personiski ieraksti. Tad videotēka kļūst par autobiogrāfijas daļu. Bet ar to vien ir par maz. Gribas izjust pasaules elpu. Un tā mūsu mājās ienāk ar mākslas filmām (un ne tikai), ko skatāmies videoierakstos. Bet visas jaunākās filmas, ko gribētos redzēt, nenopirkt. Tad jādodas uz videonomu. Katrā pilsētā ir vismaz viena vai pāris oficiālu videonomu, kā arī vairākas neoficiālas. Protams, labāk izvēlēties oficiālās, kuras maksā nodokļus un garantē klientiem zināmas ērtības.
Jāizvēlas ar apdomu
Videonomā kaseti izvēlamies un skatīsimies mājās par maksu. Tāpēc svarīgi labi pārdomāt, lai neizvēlamies kaķi maisā. Tad var gadīties, ka video skatīšanās nesniegs cerēto gandarījumu. Katram ir pazīstama sajūta, kad, ieejot videonomā, liekas – te nav, ko izvēlēties. Viss jau ir redzēts. Jāpazīst sava gaume, jāzina, ko vēlos redzēt filmā. Iedalījums ir elementārs – bojeviki, trilleri, melodrāmas, komēdijas, fantastika, piedzīvojumu filmas. Jāpievērš uzmanība tam, kas uzņēmis filmu, kādi aktieri spēlē. Izslavētu kinozvaigžņu līdzdalība parasti garantē, ka filma būs laba vai vismaz ciešama.
Vislabāk, ja uz videonomu jau eju ar skaidru domu – gribu redzēt tādu un tādu filmu. Ja tās nav, tad piesakos rindā uz šo filmu. Un izvēlos kādu citu, vai arī lūdzu padomu videonomas darbiniekam.
Protams, vislabprātāk izvēlamies filmas, kurām ir tulkojums dzimtajā latviešu valodā. Taču jaunieši noteikti labprāt izvēlētos arī filmas bez latviska tulkojuma no angļu valodas. Vidēja gadagājuma cilvēki bez grūtībām sapratīs filmas krievu valodā (vai tulko šajā valodā). Tomēr ne visiem tas ir pieņemami. Turklāt likums par valsts valodu nosaka, ka latviskajam tulkojumam ir jābūt. Tātad varam pat izteikt videonomai un tās darbiniekiem pretenzijas. Un varam palūgt “nolaist cenu”, jo pakalpojums neatbilst prasībām.
Gadās arī brāķis
Videovakara prieks būs traucēts, ja izrādīsies, ka kasete bojāta. Ja pārtinot to, tomēr ekrānā redzamas melnas svītras, tad iespējas ir divas. Vai nu jātīra videomagnetofona galviņa, vai arī ieraksts ir bojāts un ar to jāsamierinās. Par to, ka kasete bojāta, jāpasaka videonomā.
Noteikti baudījumu nesniegs pirātiskie ieraksti. Parasti tie veikti kinoteātros. Ir nekvalitatīvi gan attēla, gan skaņas ziņā. Tādas kasetes labāk nemaz neizvēlēties.
Mēdz nelaimēties. Gadās, ka kasetes lente saveļas, iesprūst, plīst. Pašiem šādā gadījumā neko labot nevajag. Kasete jāgādā atpakaļ īpašniekam un jāpasaka par notikušo. Kaut vai par to tiek prasīta papildu samaksa, kas gan nebūtu īsti pareizi. Godīgi jārīkojas arī tāpēc, lai nākamais videonomas klients neviltos.
Par pakalpojumu jāmaksā
Esmu izvēlējušies kļūt par videonomas kluba biedri. Līdz ar to maksāju par pakalpojumiem regulāri reizi mēnesī. Varu skatīties filmas, cik vien tīk. Sākumā to darīju ar sevišķu azartu, taču ar laiku šī kaislība pāriet. Tagad skatos filmas retāk, toties izmeklēti labas un savai un ģimenes locekļu gaumei atbilstošas.
Ne visās videonomās ir kinomīļu klubiņš. Tur visi maksā vienādi – par katru kaseti un laiku, kāds pavadīts to skatoties.
Nav jāspēlē aklās vistiņas
Kādas filmas skatīties, informāciju var iegūt it visur. Televīzijā jāseko reklāmai. To varam lasīt arī laikrakstos un žurnālos. Vērtīgu informāciju varam gūt arī internetā.
Lūk, dažas adreses. http://www.vidzeme.times.lv/video.htm vai http://www.dv.lv/top.php. Ir vēl daudz citu adrešu. Esot arī tādas, kuras atverot iespējams skatīties videofilmas. Bet tas vairumā gadījumu būs pārāk dārgi. Tā ka paliksim vien pagaidām pie pārbaudītām vērtībām. Un tās mums piedāvā videonomās.
