Latvijas Makšķernieku asociācija, Vides klubs un biedrība “FARIO” ir iesnieguši pieprasījumu par administratīvo procesu Zemkopības ministrijas pārraudzības iestādē Lauku atbalsta dienestā. Pieprasījums iesniegts sakarā ar Karvas hidroelektrostacijas būvniecību uz Vaidavas, drīzumā tiks saņemta atbilde uz pieprasījumu.
Vēlas apturēt būvniecību
“Kad būs saņemta atbilde, lemsim par to, ko darīt. Manuprāt, hidroelektrostacijas būvatļauju var atcelt. Taču pagaidām situāciju negribu komentēt,” saka Makšķernieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvis Birkavs. Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa cer, ka izdosies apturēt Karvas hidroelektrostacijas būvdarbus. “Visi saprot, ka situācija ir absurda, bet neviens neko nedara, lai to mainītu. Ja HES būvētāja firma “Patina” saņems
350 000 latu finansējumu no klimata finanšu instrumenta līdzekļiem, tad mēs noteikti informēsim šīs naudas devējus Briselē, kādam mērķim to izlietos. Tiesa, pašlaik Vides un reģionālās attīstības ministrija ir apturējusi tās izmaksu,” komentē E.Kalniņa. Viņa uzsver – kādam ir jābūt atbildīgam, ka būvatļauja ir pagarināta desmit gadus un ka viss turpinās. Ja tagad atceltu būvatļauju, tad saglabātos izmaiņas, kādas veiktas vērienīgajos HES būvdarbos. Taču tad nebūs aizsprosta uz upes. “Ir gadījumi, kad tiesa uzliek par pienākumu visu atjaunot, kā bijis. Te gan ir jautājums, vai vainīgs būvnieks. Ir pilnīgi skaidrs, ka tur bija “veiklie zēni”, kas ielika HES būvniecību Alsviķu pagasta teritorijas plānā un panāca, ka izņēmuma kārtā tika atļauti būvdarbi uz Vaidavas, lai gan tā ir iekļauta neapbūvējamo sarakstā,” skaidro E.Kalniņa. Viņa uzsver, ka šo izņēmumu vajadzēja laikus atcelt, ja jau tik daudzus gadus nekas netika darīts.
Labumu gūst tikai daži cilvēki
Karvas hidroelektrostacijas būvatļauju 2002.gadā izsniedza Lauku atbalsta dienesta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Vitālijs Kuļšs. Toreiz tā tika izsniegta likumīgi, jo īpašnieks atnesa visus likumā prasītos dokumentus. Kopš tā laika likumi ir mainīti, tomēr atbildīgie dienesti būvatļauju atzīst par likumīgu joprojām un norāda, ka nav pamata to atcelt vai apturēt. Turpretim dabas aizsardzības aktīvisti un makšķernieki uzskata, ka HES būvniecība izjauks Vaidavas upes ekosistēmu, radot 44 hektāru uzplūdinājumu vietā, kur nārsto alatas un foreles. Diemžēl Zivsaimniecības pētniecības institūts savulaik atzinis, ka kaitējums šīm zivīm būs minimāls. “Apsaimniekot upes viena vai dažu cilvēku interesēs nav valstiski pareizi. No HES darbības pelna tikai īpašnieks vai arī tie, kas stāv aiz viņa. Un pelna viņi ļoti labi, lai gan mazo hidroelektrostaciju saražotā elektroenerģija ir apmēram viens procents no kopējā daudzuma,” uzskata zivju mazuļu audzētavas “Silenieki” saimnieks ihtiologs Armands Roze. Viņš pieļauj, ka var nodarīt šādu kaitējumu aizsargājamo zivju resursiem, ja no tā labumu gūst pagasts vai valsts.
Projektē HES zivju ceļu
HES būvētāja ir SIA “Patina”. Tās īpašnieks Aldis Stūriška norāda, ka iepriekš nebija prasības izbūvēt zivju ceļu. Tam papildus vajadzīgi 30 000 latu, tomēr tiek izstrādāts projekts zivju ceļa izbūvei. “Esam atraduši labu risinājumu būvēšanai, kas vēl jāsaskaņo ar projektētājiem, un zivju ceļš būs. Žēl tikai, ka atbildīgās institūcijas to neprasīja agrāk, tad zivju ceļš uzreiz tiktu iekļauts projektā,” stāsta A.Stūriška. Vides fonda klimata finanšu līdzekļu izmaksa ir apturēta, tāpēc HES būvdarbus firma turpina par saviem līdzekļiem. “Mums ir jācer, ka situācija tiks atrisināta, jo visu esam darījuši godprātīgi,” saka A.Stūriška.
A.Roze uzskata, ka zivju ceļa ierīkošana situāciju nespēs glābt pilnībā. “Uzplūdinājumā ūdens būs siltāks, tāpēc alatām un forelēm būt grūti tur dzīvot. Tas nozīmē, ka zivis šo vietu atstās. Jau tagad to ir maz, bet turpmāk vismaz vasarā šis upes posms būs bez lašveidīgajām zivīm,” spriež A.Roze. Tomēr viņš pieļauj, ka būvdarbus atļaus turpināt, ja tiek ierīkots zivju ceļš.
