Ar koncertu “Mūzika vieno”, kurā piedalījās mūziķi no Latvijas, Francijas, Beļģijas un Vācijas, Alūksnes Kultūras centrā šomēnes svinēja 10 gadu sadarbību starp Francijas pilsētu Marsanēlakoti un Alūksni. Šīs sadarbības dvēsele ir Marsanēlakotes mūzikas centra vadītājs Saša Dišeins, un kopā ar viņu tiek īstenotas arvien jaunas muzikālās idejas.
10 gadu laikā Saša iemīlējis Alūksni un alūksniešus, un šīs neviltoti sirsnīgās attiecības ir abpusējas. Pēc koncerta, kad gan mūziķi, gan klausītāji vēl bija emociju viļņa virsotnē, aicinājām S. Dišeinu dalīties pārdomās. Sarunu no franču valodas tulkoja novadnieks Andris Amantovs.
– Kad koncerta noslēgumā dāvanā no Ilonas Riekstiņas saņēmāt Janas Rāgas fotogleznu ar Alūksnes ezera skatu, jūs atminējāties 2009. gadu, kad šeit ieradāties pirmoreiz…
– Bija decembra beigas. Viss bija balts… Savā dzīvē nevaru atcerēties īpašāku gada nogali! Ilona savā automašīnā atveda mani uz kempingu “Ezermalas 44”, kas atrodas Alūksnes ezera krastā. Tur mani sagaidīja Alūksnes jaunie mūziķi, kuri bija iesaistījušies sadarbības projektā. Ilona bija pārsteigta, kas īsti notiek, bet es sapratu, ka tas nav nejauši, un man ir sagādāts pārsteigums. Jaunieši aicināja izkāpt no mašīnas un doties uz Alūksnes ezera krastu, kur mani sagaidīja brīnišķīgi izdekorēta Ziemassvētku eglīte. Kas gan ir eglīte bez dāvanām? Tajā brīdī es sapratu, ka mums izdosies sadarbība, draudzība, jo sirdis ir atvērtas. Tagad es varu teikt, ka tā tiešām ir!
– Koncertu veltījāt alūksniešiem. Kāds bija jūsu vēstījums klausītājiem?
– Man ir jautāts – kas tu īsti esi? Trompetists? Ģitārists? Diriģents? Mana atbilde – es vienkārši esmu mūziķis. Šajā koncertā vēlējos parādīt to, kas ir mans – savas kompozīcijas, instrumentētos skaņdarbus, aranžijas. Vēlējos spēlēt visus instrumentus, ko protu, bet vienlaikus parādīt orķestri un visus brīnišķīgos mūziķus šeit, Alūksnē.
Kā zināms, Alūksnes un Marsanēlakotes sadarbība turpinās jau 10 gadus. Taču mūsu mūzikas centram ir sadarbība arī ar mūziķiem Beļģijā un Vācijā. Tur man ir draugi un paziņas, kas atsaucās uzaicinājumam iesaistīties šajā projektā. Mēs gribējām spert soli vēl tālāk, tādēļ šajā koncertā vēlējos parādīt latviešu mūziku, ko zinu, saviem draugiem no Beļģijas un Vācijas, ar cerību, ka tas pavērs vēl plašāku sadarbību starp četrām valstīm – Latviju, Franciju, Beļģiju un Vāciju.
– Jums ir lieliska sadarbība ar Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestri un tā diriģentu Sandoru Līviņu. Ko jūs vēlētos pateikt par jaunajiem mūziķiem?
– Francijā šāda vecuma bērni tik labi nespēlē. Es novērtēju un apbrīnoju, ka Alūksnes ģimnāzijas orķestris skan tik labi, tādēļ viņi visu laiku mani pārsteidz! Atbilstoši audzēkņu vecumam orķestris skan vienkārši lieliski. Es lepojos ar viņiem! Koncerta repertuārs tika veidots mūsu 10 gadu sadarbības tradīcijās. Mūzika vieno Eiropu, un arī šoreiz bija apzināta izvēle koncerta repertuārā iekļaut skaņdarbus no katras valsts. Kā arī, lai šī mūzika atbilst laika garam, uzrunā ne tikai cilvēkus, kuri tradicionāli klausās mūziku pūtēju orķestra sniegumā, bet seko arī citiem mūzikas žanriem, pazīst un saprot mūziku.
– Kā vērtējat lielā kopdarba rezultātu?
– Gatavojot repertuāru, mūziķi to apguva vispirms katrs par sevi. Visi kopā tikāmies tikai vienu dienu pirms koncerta, un faktiski tas bija diezgan riskants pasākums ar lielu izaicinājumu, lai viss “salīmētos” un skanētu. Ir milzīgs aizkustinājums, jo šajā koncertā mēs atdevām sevi visu. Spēlējām ar pilnīgu atdevi un lielu jaudu. Redzēju, ka tas “nostrādāja”. Klausītāji mūs saprata, un aicinājums atkārtot dziesmu “Tu izvēlējies palikt” bija mans laimes mirklis, kad sajutu, ka bija vērts. Ir patiess gandarījums un patiesas emocijas, kas bija abpusējas – gan uz skatuves, gan zālē.
– Teicāt, ka mūzika vieno Eiropu, taču tā ir tik dažāda. Kā jūs raksturotu Eiropas mūzikas kopējās iezīmes?
– Tas ir plašs jautājums. Galvenais, manuprāt, ir savstarpēja ieinteresētība. Mēs šo projektu veidojām, lai ne tikai kopā labi pavadītu laiku, bet arī cits citu izglītotu, iepazītu caur četru valstu mūzikas repertuāru. No latviešu populārās mūzikas programmā tika iekļautas dziesmas “Tu izvēlējies palikt”, “Glāze piena” ar domu, lai manu beļģu un franču draugu pieredzē paliktu kaut kas no latviešu mūzikas. Es sacītu, ka Eiropas mūzika nozīmē šo savstarpējo izzināšanu.
– Jums ir arī kāda īpaša dziesma, kas saistīta ar Latviju un Alūksni…
– Jā, tā ir grupas “Prāta vētra” dziesma “Tu izvēlējies palikt…” Tā kļuvusi par sadarbības kodolu, īpaši vēlāk, kad es apguvu tekstu un dziesmas vēstījumu. Pirmoreiz to dzirdēju Signes (Signe Isajeva – red.) solo izpildījumā, pavadījumu atskaņojot uz ģitāras. Gan melodija, gan teksts mani ļoti uzrunāja. Tas ir arī mans stāsts. Es ierados šeit, uzkavējos kādu kādu laiciņu, bet man ir jādodas prom… Taču es izvēlētos palikt… Spēcīgo saikni ar Alūksni man grūti izskaidrot. Nekur citur es neesmu piedzīvojis tik lielu saviļņojumu, kā šeit, Alūksnē. Un alūksnieši ir novērtējuši arī mani. Es esmu pirmais ārvalstnieks, kurš ir saņēmis Alūksnes novada pašvaldības apbalvojumu “Sudraba zīle”. Par to jūtos aizkustināts un lepns!
Ļoti apdāvināts mūziķis
Signe
Isajeva, latviešu un franču mūziķu sadarbības projektu dalībniece: “Mana pirmā satikšanās ar Sašu bija Francijā, kad kopā ar vēl deviņiem ģimnāzijas jauniešiem piedalījāmies muzikālā projektā “Music makes Europe” (“Mūzika vieno Eiropu”). Kad veidojās pirmais projekts Alūksnē ar vienu no Sašas kolektīviem, bigbendu, man palūdza oficiālajā pieņemšanā ko nodziedāt, un vispiemērotākā šķita dziesmas “Tu izvēlējies palikt” angļu versija “Welcome to my country”. Tā bija pirmā reize, kad Saša dzirdēja mani dziedam, un šī dziesma ir gājusi cauri nu jau visiem sadraudzības koncertiem, jo viņam tik ļoti tā iepatikās, ka viņš pats izveidoja aranžiju orķestrim. Kā pats Saša man teica pēc šī pēdējā koncerta, Alūksnē muzicēt ir kaut kas neizskaidrojami maģisks! Viņš nekur citur pasaulē, esot uz skatuves, nav sajutis tik sirsnīgu un atsaucīgu publiku kā Alūksnē! Viņš ir ļoti apdāvināts mūziķis ar savu redzējumu, kā jāizskatās un jāizklausās koncertam. Esmu patiesi pateicīga visiem iesaistītajiem organizatoriem, ka man visus šos 10 gadus ir bijusi iespēja būt par daļu no šiem sadraudzības projektiem.”
Sadarbības
virzītājspēks
Andris Amantovs: “Saša mani pārsteidz ar savu patieso interesi par Latviju un mūsu mūziku. Parasti jau ir otrādāk, mēs mēģinām atrast kontaktus ar Eiropas rietumu valstīm, tur ceļot, iepazīt to vēsturi, kultūru, mūziku. Bet Saša tieši pats meklē arvien ciešākas saites ar mums. Tas ir apbrīnojami. Un dara to ļoti uzņēmīgi, neatlaidīgi jau 10 gadus! Viena lieta ir satikties, parakstīt nodomu protokolus, paviesoties vienu reizi, tad uzņemt viesus atbildes vizītē, pavisam cita lieta ir prast noturēt sadarbības attiecības, tās virzīt un attīstīt. Saša to prot par spīti valodas barjerām un finansēm. Lai arī es pats vairs aktīvi nespēlēju orķestrī un šajā sadarbībā esmu iesaistījies tikai kā viesis, tomēr saprotu, ka tieši Saša ir sadarbības lielākais virzītājspēks. Man viņš paliek tāds neizprotams noslēpums, kas ar atvērtu sirdi brauc un ar entuziasmu piedalās Alūksnes kultūras dzīvē, gatavs muzicēt un iedvesmot visus jauniem muzikāliem piedzīvojumiem. Lai izdodas arī turpmāk!”
