Ja notiek finanšu krīze, Starptautiskā Valūtas fonda uzdevums ir palīdzēt to novērst ātri un efektīvi.
Krīzes laikā parasti notiek lielas un pēkšņas kapitāla atplūdes, investori pamet valsti, skaidrots Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) mājaslapā “www.imf.org”. Lai atgūtu investoru uzticību, nepieciešams mehānisms, kas spēj dot nepārprotamu signālu, ka ar šīs valsts ekonomiku un finanšu sistēmu viss būs kārtībā un investētais kapitāls nezaudēs savu vērtību. Signāls ir SVF aizdevumi, ko valsts saņem, apņemoties īstenot programmu ekonomiskās situācijas stabilizācijai. SVF bieži uzskata par pasaules finanšu krīžu pārvaldnieku. To dēvē arī par pēdējo aizdevēju, kas sniedz finansiālu palīdzību arī tad, kad citi atsakās to darīt.
Stingri nosacījumi
SVF aizdevumu sadala vairākās daļās. Valsts var saņemt nākamo daļu tikai pēc programmas nosacījumu izpildes. Ja valsts tos neizpilda, finansējumu liedz. Atveseļošanās pēc krīzes lielā mērā ir atkarīga no tā, kā tiek izpildīti programmas nosacījumi, analizē Latvijas Bankas Ārējo sakaru pārvaldē.
Fondu nereti kritizē par sniegtajiem padomiem, uzsverot, ka tas ar vienām un tām pašām metodēm cenšoties atrisināt visas problēmas. Daudz kas ir atkarīgs no valsts valdības spējām vajadzīgajā brīdī īstenot nepieciešamās reformas.
Turcija kā labs piemērs
Turcijas 2000.gada krīze bija tai postošākā pēdējo 50 gadu laikā. Krīzes iemesls bija vājais banku sektors, kurš bija katalizators arī iepriekšējai Turcijas krīzei 1994.gadā. Ieviesa peldošo valūtas kursu, Turcijas liras vērtība īsā laikā samazinājās uz pusi. Cenas strauji auga, simtiem tūkstošu iedzīvotāju zaudēja darbu. Zīmīgi, ka krīze notika SVF programmas darbības laikā.
Atbildot uz šo krīzi, Turcija ar SVF atbalstu īstenoja reformu programmu, kuras mērķis bija panākt makroekonomiskās situācijas stabilizēšanu. SVF piešķīra Turcijai 19,2 miljardus ASV dolāru. Situācija uzlabojās – inflācija no 70 procentiem krīzes apogejā samazinājās līdz 9,4 procentiem 2004.gada beigās. Turcija tika aicināta uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.
Argentīna izjūt sekas
Argentīnas 2000.–2002.gada krīze tiek uzskatīta par visdramatiskāko moderno krīžu vēsturē. Neveiksmīgā peso piesaiste ASV dolāram, fiskālās disciplīnas trūkums un ārējā parāda uzkrāšana novājināja Argentīnas ekonomiku.
Argentīna paziņoja par nespēju atmaksāt gandrīz 140 miljardu dolāru lielo parādu. Argentīnieši bija sašutuši par stingrajiem taupības pasākumiem un ierobežojumiem skaidrās naudas izņemšanai no bankām. 2001.gada nogalē ielu sadursmēs dzīvību zaudēja 27 cilvēki. Sašutums lielākoties tika vērsts pret SVF un Pasaules Banku. Toreizējais SVF izpilddirektors Horsts Kēlers atzina, ka SVF Argentīnā ir pieļāvis kļūdas. 2005.februārī Argentīna beidzot spēja pārliecināt lielāko daļu investoru piedalīties tās parāda pārstrukturizācijā.
Risinot pašreizējo ekonomisko krīzi, kas jau nodēvēta par bargāko pēdējo 70 gadu laikā, SVF ir gatava palīdzēt valstīm, kam tas būtu nepieciešams, izņemot Argentīnu – tā paziņojis SVF vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns.
