Es tevi gaidīšu pie Saules tilta, Kad zemi vakars pārstaigājis būs; Un nakts pār mums tad nolies zvaigžņu gunis, Un paparžzieds būs mīlas liecinieks.
Es tevi gaidīšu pie Saules tilta,
Kad zemi vakars pārstaigājis būs;
Un nakts pār mums tad nolies
zvaigžņu gunis,
Un paparžzieds būs mīlas
liecinieks.
Es tevi gaidīšu, kad mēness uzlēks
Un Cepurītei staru vaiņags tiks.
Tad Tempļa kalnā vedīšu es tevi,
Tur skūpstīsimies, kamēr ausīs rīts,
Ir mūsu Līgonakts kā nebeidzama
deja
Ar lakstīgalu treļļiem pildīta.
Un ilgu zvani iezvanīs to dienu,
Kad atkal projām steigsies man.
Vakarā es gaidīšu kā vienmēr Pie Saules tilta piekājē,
Lai mēnesnīcā kopā kalnā ietu
Un skatītos, kā aiziet mīlas nakts.
***
Ar kastaņu baltajām svecēm
Jūnijs dedzina dienas.
Trakojošs ugunskurs kokos,
mākoņos,
Visos tālumos plosās,
Līdz iedegsies nokalnēs gunis
Un atskanēs gaidītais “Līgo!”.
