Runājot par darbu un atpūtu, cilvēku domas noteikti dalīsies. Vieni apgalvos, ka Latvijā ir liels bezdarbs, citi atkal teiks, ka darba ir tik daudz, ka nevar paspēt visu izdarīt un laika atpūtai paliek pavisam maz.
Bet, kā jau mēs zinām, cilvēka iespēju robežas nav bezgalīgas, viņam vajag atpūsties, atjaunot spēkus un enerģiju, lai varētu turpināt strādāt. Arī vārds “atpūta” katram nozīmēs kaut ko savu, tieši tāpat kā “labi padarīts darbs”. Vieni, lai atpūstos, izvēlēsies relaksējošas procedūras, bet citam varbūt būs vajadzīga izjāde ar zirgiem, citam – izbrauciens ar velosipēdu. Grāmatā “Mācība par personīgo meistarību” teikts, ka cilvēka spēkos ir iemācīties likt saviem sajūtu orgāniem kalpot vēl labāk, nekā tas ir no dabas dots. Jo attīstītāki ir cilvēka sensorie (garša, dzirde u.tml.) uztveres kanāli, jo lielāku informācijas daudzumu viņš uztver. Jo vairāk informācijas cilvēkiem, jo viņš ir zinošāks un darbīgāks. Piekrītu, bet, kur paliek atpūta? Un, vai tiešām zinot par un ap visu, mēs kļūstam produktīvi? Vai arī tas nenoslogo mūsu prātu? Nepārtraukti domāt. Domāt par to, cik daudz jādara, par to, cik daudz vēl būs jādara un ko vēl vajadzētu darīt. Nepētīju, ko saka zinātne, bet sabiedrības pieradums ir sešas dienas darba, viena atpūtas. Eiropas tradīcija saka – piecas dienas darba, divas atpūtas. Bet, ja padomāsim reāli – sestdiena parasti tāpat tiek veltīta dažādām darba un privātām saimniecības lietām un tāpat nonākam pie – seši pret viens. Kas notiek, ja šo proporciju piekopj ilgtermiņā — izdegšana vienā gadījumā, garlaicība, nemiers un nomāktība otrā. Un tad cilvēki brīnās, atzīšos, arī es šad tad tā padomāju, kāpēc tas cilvēks ir tik īgns, kāpēc viņš izgāž savas dusmas uz mani, kāpēc viņš ir tik neapmierināts. Bet der aizdomāties, varbūt šis cilvēks ir vienkārši piekusis. Noguris no visa.
Savlaicīga pārslodzes neapzināšanās var novest pat pie letālām sekām. Zināms, ka apziņa un ķermenis ir vienotas sistēmas daļas, kas neizbēgami ietekmē viena otru. Tas nozīmē, ja prātam un garam nav atpūtas, tad arī organisms no tā cieš. Un dažāda kaišu saasināšanās ir tieši “pārdeguša” cilvēka spriedums. Tāpēc nevajadzētu to secināt, kad esi “jau uz gultas”, bet varbūt biežāk mums katram vajadzētu pasaudzēt sevi. Atpūsties. Starp citu, ļoti labs variants ir masāža. Alūksnē ir masieri, kuri tiešām dara brīnumus – ķermenis relaksējas, prāts atbrīvojas. Bet varbūt kādu dienu vienkārši vajadzētu pamēģināt padarīt – neko…
