Kamēr vieni mednieki iegādājas aizvien jaudīgākus medību ieročus un smalkāku optiku, tikmēr citi pievēršas seniem ieročiem, konkrēti – medību lokiem. Ja medību karabīnes lode var sasniegt dzīvnieku pat vairāku simtu metru attālumā, tad trāpīgam bultas šāvienam distance, visticamāk, nepārsniegs 25 – 30 metrus. Tādās medībās izšķirošais būs, cik labi mednieks pazīst apkārtni un dzīvnieku paradumus.
“Jā, lai šautu ar loku, ir jātrenējas vismaz piecas reizes vairāk nekā ar ieroci, turklāt vēl papildus vajadzīgi fiziskie treniņi. Tāpēc Latvijas Loka mednieku asociācija piedāvā trenēties kopā. Tos, kuriem ir interese šaut ar bloka tipa lokiem un kuri vēlas nākotnē doties medībās, aicinām tikties reizi mēnesī, lai kopā pašautu un padiskutētu par mūs saistošām tēmām,” aicina viens no medību loka izmantošanas rosinātājiem Jānis Kļaviņš. Pieteikšanās: “exl@exl.lv” vai portālā “Nomad.lv”.
“Neapšaubāmi – tas nav vieglākais medību veids. Tas būtu piedzīvojums ar kārtīgu adrenalīna devu. Bez treniņa pat nav ko sākt, bez visa vajag arī palabu fizisko, un par lētu arī šo pasākumu nenosauksi. Ja būs atļautas medības ar loku, veidosies savs klubiņš,” kādā citā mednieku portālā spriež Haralds.
Pirms pāris nedēļām Ventspils Piedzīvojumu parkā norisinājās starptautiskas sacensības medību loka D3 šaušanā. Tās organizēja Ventspils loka šaušanas klubs “Odisejs”, un dalībnieki no Rīgas, Ventspils, Talsiem un Lietuvas sacentās, šaujot 3D mērķos, kas ir dabiskā lielumā izgatavotas telpiskas dzīvnieku figūras. Tās bija izvietotas 15 – 70 metru garās distancēs. Jaunākajam loka šāvējam bija 5 gadi, bet vecākajam – 62. Viens no sacensību elementiem bijis noteikt mērķa attālumu pēc acumēra.
Diskusijas par medībām ar loku dažādos portālos izraisījušās jau vairākkārt. Šim medību veidam ir gan dedzīgi piekritēji, gan noliedzēji.
Kāds zinātājs apgalvo, ka drošs trāpījums iespējams maksimāli no 10 – 15 metru attāluma. Tālākā distancē šaujot, izredzes ar vienu šāvienu nogalināt lielāku medījumu, piemēram, buku vai briedi, aizvien sarūkot. Ja medības ar lokiem tiktu atļautas, varētu palielināties dzīvnieku skaits, kuri nobeidzas no ievainojumiem. Daži šī medību veida pretinieki apgalvo, ka šāda veida medību atļaušana veicinātu dažādas nelikumības, jo bises vai karabīnes šāviens ir tālu dzirdams, bet bulta no loka tiek raidīta pavisam klusi.
Tikmēr Amerikā un Kanādā ir mednieku klubi, kuru dalībnieki ar lokiem un bultām katru gadu dodas uz briežu medībām. J. Kļaviņš norāda, ka arī Eiropā medības ar loku ir atļautas 16 no 27 Eiropas Savienības valstīm.
“Arī mūsu kaimiņi somi sentēvu tradīcijas nav lauzuši jau desmit tūkstošus gadu, jo medības ar loku un bultām bijušas atļautas vienmēr. Tikai 1993. gadā tās sāka regulēt, atļaujot medīt tikai sīkos plēsējus, zaķus un fazānus, bet 2001.gadā atļāva medīt bebrus un stirnas. Šobrīd plāno legalizēt medības uz baltastes briedi, dambriedi un ziemeļbriedi,” zina J. Kļaviņš.